Kokneses novada Bebru pagasta “Jasmīnu” iedzīvotāji, svinot mājas 30. dzimšanas dienu, kas ir 1. oktobrī, bija sarīkojuši ballīti ar jubilejas svinībām mājas pagalmā. Kaimiņu vārīta soļanka uz ugunskura, atmiņu stāsti, gadu desmitos fotogrāfijās tvertie mirkļi, humora dzirksts, jautras stafetes un kopā būšana sasildīja kaimiņu sirdis un saliedēja ļaudis vēl ciešāk.
Divreiz nav
jāsaka!
Viena no pasākuma organizētājām “Jasmīnu” mājas iedzīvotāja Lība Zukule stāsta, ka svētkiem “uzprasījies” kaimiņš Ēvalds Locāns: “Lība, tu visu ko organizē! Mūsu mājai 1. oktobrī paliek 30 gadi, vajag kaut ko noorganizēt! Man divreiz nav jāsaka! Sākumā svinības biju iecerējusi nedaudz plašāk, bija domāts, ka piedalīsies arī muzikanti, bet beigās paši dziedājām. Cik man zināms, Kokneses novadā pirmo reizi notika mājas ballīte, un var teikt, ka mums izdevās!”
Lība Zukule pasākumu sāka ar dzejnieces Ārijas Elksnes dzejoli, iededza svecītes liesmiņu kaimiņu piemiņai, kuri šajos gados devušies viņsaulē, arī par Jāzepu Vingri, kurš te dzīvoja, kad tolaik sāka celt un nodeva ekspluatācijā “Jasmīnu” māju. Vaicāta par mājas nosaukumu, Lības kundze teic, ka neviens īsti neatminas, kā tikuši pie “Jasmīniem”, sākumā gribējuši mājai nosaukumu “Ceriņi”, bet šis mājvārds acīmredzot jau bijis izmantots. Bebros arī citām daudzdzīvokļu kaimiņmājām ir skaisti nosaukumi — “Saules”, “Avoti”, “Liepas”.
Kaimiņiem kopā
37 mazbērni
“Mājas nosaukumu “Jasmīni” no koka savulaik izgatavoja kaimiņš Imants Midegs, kurš arī jau devies mūžībā, tas ir jāatjauno, nepaguvām līdz svinībām to izdarīt. Kalsnavā pirms daudziem gadiem iegādāti vēlie jasmīni, kas gadiem zied un smaržo pagalmā, iepriecinot kaimiņus. Mājas vecākā Austra ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, viņa uzņēmusies ne tikai rūpes par saimniecisko darbu, viņas pārziņā ir arī mājas apzaļumošana, viņa gādā par krāšņumu pagalmā. “Zem katra balkona ir puķu dobe, bez kurnēšanas visi kopj, ravē, stāda. Sākumā domāju, ka neravēšu, jo man nav laika, bet nu eju, daru, atrodu tam laiku, jo visiem kopā ir svarīgi, lai apkārtne sakopta un lai būtu skaisti. Rīkojam arī talkas,” teic Lības kundze.
Mājā ir 24 dzīvokļi, gatavojoties svinībām, kaimiņi skaitījuši paaudzes, ģimenes un cik kurās mazbērnu piedzimis. Vislielākais gandarījums esot par to, ka visi joprojām dzīvo un strādā Latvijā, “Jasmīnu” mājas iedzīvotājiem kopā ir 37 mazbērni — tā izrēķinājusi kaimiņiene, matemātikas skolotāja Dace Bernāne.
Iedzīvotāji ir ļoti saliedēti arī dažādos saimnieciskos un mājas labiekārtošana darbos, piemēram, paši gādā malku, paši kurina, paši par saviem līdzekļiem mājai uzklājuši jaunu jumtu.
“Lepojamies, ka esam tādi kaimiņi!”
“Mēs lepojamies, ka mums ir tāda māja, ka esam tādi kaimiņi! Sākumā kaimiņienes teica, nu neatnāks visi, neatnāks, es teicu: atnāks!” stāsta Lības kundze.
Gatavojoties ballītei, radušās aizdomas par lietu, kas piepildījās — bija gan lietus gāziens, gan krusa, taču kaimiņi satilpa Lības kundzes sagādātajā nojumē. Aivars Zeltiņš turpat pagalmā uz ugunskura vārījis soļanku, ļaudis mielojušies ar līdzpaņemtajiem gardumiem. Lība Zukule bija noorganizējusi arī sportiskās aktivitātes — kaimiņi sacentās šautriņu mešanā, riņķa griešanā un atjautības stafetēs, par ko saņēma pateicības rakstus.
Kaimiņu stāsti mijās ar humoru — visi atcerējās daudzos piedzīvotos kuriozus, piemēram, kāds no kaimiņiem, sajaucot kāpņu telpas, iegājis citā dzīvoklī, kaimiņienei saucot: nē, nē, es neesmu dzēris! Visi atcerējušies, kā Lības kundze no savā trešā stāva balkona kāpusi kaimiņu dzīvoklī, jo viņiem bija aizbultējušās durvis. Atmiņas ir par kaimiņu dzimšanas dienām, sālsmaizēm, izveidojusies arī tradīcija kāzu dienā te taisīt goda vārtus jaunajam pārim, ja kāds no kaimiņiem vai viņu ģimenes precas. Pēc pirmās kaimiņu ballītes radās ierosinājums tādas rīkot ik pēc pieciem gadiem, bet tad gan kuplākā pulkā — kopā ar bērniem un mazbērniem. ◆
