Kokneses pagasta “Grotānu” māju saimnieka Imanta Buša un apkārtējo zemes īpašnieku starpā radušās domstarpības, jo Buša kungs nevēlas, lai pa ceļu, kurš ved cauri viņa mājas pagalmam, ietu un brauktu kaimiņi.
Kokneses pagasta “Grotānu” māju saimnieka Imanta Buša un apkārtējo zemes īpašnieku starpā radušās domstarpības, jo Buša kungs nevēlas, lai pa ceļu, kurš ved cauri viņa mājas pagalmam, ietu un brauktu kaimiņi. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem tas ir servitūta jeb koplietošanas ceļš.
Ātrāk un ērtāk
Kamēr uz Kokneses un Klintaines pagasta robežas Rīteros nebija izrakts karjers, gandrīz katras mājas piebraucamais ceļš veda līdz Rīgas—Daugavpils šosejai. Padomju laikos nebija arī privātīpašnieku, kuri protestētu pret iebrauktiem lauku ceļiem un celiņiem. Kad izraka karjeru, iedzīvotāji meklēja taisnākos ceļus, lai nokļūtu tur, kur viņiem vajag. Lai pagasta nomalē dzīvojošie koknesieši ātrāk nokļūtu Rīteru centrā, kur ir pasts, veikals, autobusu pietura, vienu no ceļiem viņi iebrauca cauri “Grotānu” māju pagalmam.
Ceļš durvju priekšā neiepriecina
Kamēr šajā mājā neviens nedzīvoja, nevienam arī nebija pretenziju, ka apkārtējo māju saimnieki te gan kājām iet, gan ar traktoriem brauc. Taču nu Imants Bušs, kurš pēc daudzu gadu dzīves ārzemēs atgriezās dzimtenē, atguva sava vectēva īpašumu — “Grotānus”. Lai arī Buša kungs strādā Līvānos, viņš nolēma “Grotānus” atjaunot un apmesties te uz dzīvi. Taču fakts, ka gar pašu durvju priekšu ved ceļš, viņu nemaz neiepriecināja. Savukārt kaimiņi, kuri te gadiem ilgi gājuši un braukuši, nevēlas mainīt savus ieradumus. Iet un braukt viņiem te ļauj arī noteiktais ceļa servitūts, ko Buša kungs nevēlas atzīt.
Māja vienā pusē, zeme — otrā
Neapskaužamā situācijā nokļuvuši koknesieši Vilis Arbeiters un Jānis Slavietis. Viņiem mājas ir vienā “Grotānu” īpašuma pusē, bet zeme — otrā. Lai nokļūtu savā īpašumā, viņi pa iebraukto ceļu dodas cauri Buša kunga īpašumam. Jāpiebilst gan, ka šis tomēr nav vienīgais ceļš, lai no mājām aizbrauktu līdz savam zemes gabalam. To var izdarīt pa šoseju, taču tad jātērē vairāk laika un jāmēro garāks ceļš. Saimnieki atzīst arī to, ka daļa lauksaimniecības tehnikas tomēr nav tādā tehniskā kārtībā, lai ar to rādītos uz šosejas.
Lai Buša kungs būtu pavisam drošs, ka caur viņa īpašumu turpmāk neviens nebrauks, ceļam uzbērts pamatīgs valnis. Taču cilvēku ieradumi nav tik viegli iznīdējami, kaimiņi turpina šķērsot “Grotānu” zemi citā vietā.
Tiekas pagasta padomē
Konflikta risināšanā iesaistījusies arī Kokneses pašvaldība. Uz tikšanos pagasta padomē bija uzaicināts “Grotānu” saimnieks Imants Bušs, kaimiņi, kuri visbiežāk mēro ceļu cauri viņa īpašumam, kā arī pagasta zemes dienesta darbinieces un administratīvās komisijas vadītājs.
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis “Staburagam” stāsta, ka pirmo reizi šī problēma saasināta jau 2003. gadā. Toreiz Imants Bušs lūdza pašvaldībai atļaut mainīt noteikto servitūtu un koplietošanas ceļu ierīkot citur. Pagasta padome to atļāva, bet cits ceļš Buša kungam bija jāierīko par savu naudu un vēlāk jāsaskaņo ar pašvaldību. Jauno koplietošanas ceļu bija plānots izbūvēt līdz “Grotāniem” blakusesošajiem “Indāniem” un “Gudrovičiem”. Darbi iesākti, bet nav pabeigti, un, izbūvējot šo ceļu, ieguvēji būtu tikai šo triju māju īpašnieki. Taču pārējiem kaimiņiem joprojām nav iespējas pa taisnāko ceļu nokļūt savā zemes gabalā. Pašvaldībā saņemtas arī vairākas rakstiskas iedzīvotāju sūdzības un lūgums palīdzēt atrisināt šo problēmu.
Viena metra par maz
Tikšanās reizē Imants Bušs sacīja: “Padomju laikā visi tur brauca, jo tolaik nebija privātīpašuma. Nu te ir mans privātīpašums, un kā saimniekam man ir tiesības neļaut pārkāpt tā robežas. Protams, ar kaimiņiem jāsadzīvo, taču caur manu pagalmu braukt nav pieklājīgi.” Arī kaimiņi piekrīt, ka caur mājas, kur cilvēks nolēmis apmesties uz dzīvi, pagalmu braukt tomēr nevajadzētu. Taču kāds ir risinājums, ja saskaņā ar zemes plānu tur tomēr ir koplietošanas ceļš, apkārt tikai privātīpašnieku zeme un cita ceļa nav?
Vienīgā iespēja ir ierīkot jaunu ceļu pa Buša kunga un blakusesošā īpašnieka zemes gabala robežu. “Grotānu” saimnieks piekrīt tikai metru platam gājēju celiņam, savukārt kaimiņi prasa tik platu ceļu, lai pa to var izbraukt traktors. Tā kā uz tikšanos visu apkārtējo zemes gabalu īpašnieki nebija ieradušies, par konkrētu variantu vienoties nevarēja.
Būs jāierīko cita brauktuve
Pēc tikšanās Kokneses pagasta padomes amatpersonas un “Staburags” vēlreiz mēģināja noskaidrot, vai caur Buša kunga īpašumu un “Grotānu” māju pagalmu ved koplietošanas ceļš, jo tikšanās reizē pašvaldībā abas strīdā iesaistītās puses sniedza pretrunīgu informāciju. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka tur tomēr ir servitūta ceļš 1,8 kilometru garumā, tas iezīmēts gan zemes plānā, gan dokumentos, kas īpašuma nostiprināšanai iesniegti Zemesgrāmatā.
Līdz ar to Buša kungam nav tiesību liegt iet un braukt pa šo ceļu, kamēr nav izbūvēts jauns, kuram noteikts servitūts. “Grotānu” saimniekam tas jāveic par saviem līdzekļiem, neapgrūtinot citu īpašumu. Tikai tad, ja tas paveikts, veco ceļu gājējiem un braucējiem var slēgt. Šīs darbības jāsaskaņo arī ar pašvaldību. Ja konfliktu nevarēs atrisināt mierīgā ceļā, iespējams, tajā iesaistītajām pusēm taisnība būs jāmeklē tiesā.
(Servitūts — tiesības ar ierobežojumiem lietot cita īpašumu, piemēram, tiesības staigāt vai braukt pa kaimiņa zemi.
