Šīgada februārī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) pabeidza vairākus gadus ilgušo pētījumu par medņu riestiem. Rezultātā izstrādāti ieteikumi medņu riestu vietu apsaimniekošanai.
Var gan saimniekot, gan aizsargāt
Lai turpmāk nodrošinātu 2010. gada putna aizsardzību, būtiskākie ieteikumi ir medņu apdzīvotajās teritorijās atteikties no priežu meža ciršanas kailcirtēs. Saglabājot līdzšinējos saimniekošanas apjomus un metodes, mednis no Latvijas teritorijas var izzust jau tuvākajos desmit gados.
“Latvijas valsts mežā ir vairāk nekā 90 % visu Latvijas medņu riestu. Ir iespējams mežā reizē saimniekot un aizsargāt medņus. Kailcirtes rada lielus “robus” starp medņu apdzīvotajām teritorijām un tās sadrumstalo. Medņiem raksturīga vāja izplatīšanās spēja, tādēļ viņi arvien straujāk izzūd. Kailciršu negatīvā ietekme izpaužas arī netieši. Piemēram, kailcirtēs savairojas peļveidīgie grauzēji, kas piesaista lapsas un citus plēsīgos dzīvniekus, kuri apdraud arī medņus.
Mežā izzūd mellenāji
Nozīmīgs medņu barības augs ir mellenes. Izcērtot mežu kailcirtē, mellenāji izzūd un sāk atjaunoties tikai pēc 20 — 30 gadiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam melleņu vākšanai piemērota meža platība samazinājusies par 7385 hekt-āriem. Cilvēki arvien biežāk spiesti meklēt ogu vietas medņu riestu mikroliegumos, kur mellenes vēl saglabājušās, jo šajās vietās mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta. Šāds traucējums medņu mazuļu vadāšanas laikā palielina viņu bojāeju. Lai nodrošinātu medņu aizsardzību, LOB aicina medņu apdzīvotajās teritorijās apturēt cirsmu koncentrēšanas metodes izmantošanu, kā arī pārtraukt jebkādu mežsaimniecisko darbību laikā no 1. marta līdz 15. maijam.
