“Spaiss”, kas pagājušajā gadā atzīts par vispopulārāko psihoaktīvo vielu, ir viltīga sērga: kārdinoši lēts, ātri rada atkarību un neprognozējamas sekas. Mediķi nespēj cietušajiem īsti palīdzēt, nezinot lietotā augu maisījuma sastāvdaļas.
“Pēc izmaiņām Krimināllikumā bija pieklusums, tagad aktivizējas nelegālais tirgus: narkomafijas algotie zinātnieki meklē variantus likumu apiešanai. Narkotiku izplatīšanos nebūs viegli nospiest,” spriež narkologs Romāns Galuza un min piemēru — nupat no Narkoloģijas nodaļas izrakstīts puisis, kurš “spaisu” nopircis no dīleriem, zinot, ka no tā var nomirt, bet tas puisi nebaida.
Ik mēnesi slimnīcā nokļūst desmitiem dažādu augu maisījumu upuru. Galvenokārt tie ir jauni cilvēki. Pagaidām problēma aktuālāka lielajās pilsētās, bet narkotiku tirgotāji meklē iespējas izplesties, un arī pagastu pašvaldībām jādomā par savu pozīciju aizsargāšanu.
“Uzsēdina” uz āķa
Pirmie augu maisījumi Latvijā parādījās pirms aptuveni trim gadiem, tos pārdeva kā ūdenspīpju tīrāmos līdzekļus. “Parasti “spaisu” lieto vai nu līdzīgi kā marihuānu, hašišu — satin cigareti kopā ar tabaku un smēķē, vai inhalē caur krājtelpu. Dedzinot ar ķīmiskām vielām apsmidzinātu vai piesūcinātu augu maisījumu, rodas tvaiki. Ja pie lietotāja atrod plastmasas pudeli ar folijas pamatnīti, skaidrs, ka cilvēks ieelpojis šos indīgos garaiņus. Atkarībā no tā, ar kuru vielu apstrādāts augu maisījums: sintētiskā kanabinoīda, marihuānas efektu vai halucinogēnām īpašībām, dažs atslābinās, cits redz halucinācijas,” skaidro R. Galuza.
Parasti jaunieši sadzeras alkoholu, tad kāds izvelk smēķi, un šādai kombinācijai ir neparedzamas sekas. Kompānijā, barā ir princips nebūt baltajam zvirbulim, bet patiesībā varoņdarbs ir pateikt nē — norāda narkologs. Apdullinājušos slimnīcā nogādā bezsamaņā, bālus, miegainus, nekontaktējamus, ar pazeminātu asinsspiedienu, vemjošus.
“Nelabvēlīgā pirmreizējā efekta dēļ pusaudži mēdz atteikties no turpmākās lietošanas — tas būtu labākais variants. Jauni cilvēki ir ieinteresēti pamēģināt kaut ko jaunu, bet viņi nav informēti par šo vielu iedarbību un sekām,” satraukts ārsts. “Vispirms jau tā ir sintētika, kas atkarību izraisa daudzreiz ātrāk nekā marihuāna, jo ir simtiem reižu spēcīgāka. Internetā lasāmi aicinājumi legalizēt marihuānu, tas ir vājprāts! Mānīgs ir viedoklis par marihuānas nevainīgumu, maigāku iedarbību, bet, vienalga, tas ir ceļš pie smagākām narkotikām.
Sajauc smadzenes
un likteni
Sabiedrību biedē ziņas par nāves gadījumiem un par to, kā psihotropās vielas degradē cilvēka smadzenes. Kāds pieredzējis narkomāns intervijā neslēpj, ka pastāvīgi ir uzvilkts, agresīvs un, ja nebūtu nomierinošu vielu ietekmē, žurnālistus sev klāt nelaistu vai arī sadauzītu aparatūru.
“Smadzenes viņiem ir ‘‘sačakarētas’’: jebkura narkotika, arī marihuāna, provocē psihiatriskās saslimšanas, piemēram, šizofrēniju, epilepsijas lēkmes. Pilnībā atjaunot normālu veselību diemžēl nav iespējams. Lielākā daļa narkomānu cīnās, cīnās, bet rezultāts ir necils un gandrīz visi atgriežas. Izjūk ģimene, karjera, pasliktinās veselība, rodas finansiāli sarežģījumi, uzvedības problēmas: zūd vēlēšanās mācīties, interese par sportu, vaļaspriekiem, dzīvi vispār. Arī strādāt vairs negribas, un cilvēks izvēlas tirgot narkotiskās vielas, kas kaifa meklētājus padara par muļķiem. Stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā. Ja nevēlēsies sēdēt cietumā, dīleriem būs jāpadomā!”
Vaina ir arī valsts politikā — uzskata narkologs. Nabadzības dēļ daudzās ģimenēs valda depresija, stress, bērni nevar apmeklēt sporta nodarbības, interešu pulciņus, jo par tiem ir jāmaksā.
Cīnāmies ar
sekām
Vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, atvases atstāj vecvecākiem, viņi netiek galā ar pieskatīšanu. “Arī it kā labvēlīgās ģimenēs lien uz āru attiecību problēmas, kas tiek uztverts kā pāridarījums un veido pretreakciju. Brīvo laiku daudzi jaunieši pavada, lietojot alkoholu, pīpējot “zālīti” — neprot vairs normāli izklaidēties. No kura gala sākt? Bērniem noteikti jāmāca pienākumi, ne tikai tiesības. Jaunie cilvēki slimnīcā ierodas alkohola reibumā, ar savām ambīcijām, prasībām. Un atkal — mūsu valsts politika! Skandināvijā un Kanādā alkoholu netirgo katrā bodē, degvielas uzpildes stacijā. Vienā rajonā jābūt vienam specializētam veikalam, ko kontrolē gan alkohola kvalitātes, gan piegādes ziņā. Monopolizēt šo nozari valsts neparakstīsies: garām ietu milzu ienākumi,” uzskata narkologs.
Krīzes laikā narkoloģija bija starp medicīnas nozarēm, kas visvairāk cieta no finansējuma samazināšanas. Lai necīnītos vienīgi ar sekām, no valsts budžeta jāpiešķir vairāk līdzekļu veselīga dzīvesveida popularizēšanai, pilnvērtīgākai jauniešu informēšanai. “Noteikti jābrīdina arī par to, kādu ietekmi toksisko vielu lietošana atstāj uz aknām, nierēm, kā arī sirds muskulatū-
ru: veidojas kardiomiopātijas, sirds mazspēja, bērni iet bojā no sirdsdarbības traucējumiem. ◆
