Ne velti kafiju dēvē par 20. gadsimta fenomenu — melnais dzēriens pēdējos gadu desmitos kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gandrīz katram attīstīto valstu iedzīvotājam.
Ne velti kafiju dēvē par 20. gadsimta fenomenu — melnais dzēriens pēdējos gadu desmitos kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gandrīz katram attīstīto valstu iedzīvotājam.
Kafija nav vienkārši dzēriens — tās baudīšana daudziem ir kļuvusi par rituālu, procesu, kas ilgst vairākas stundas, tērzējot kafijas bāros un tukšojot dažāda tilpuma krūzes un glāzes, karstas vai aukstas, ar neskaitāmām kafijas garšas niansēm. Šķiet, neviens pārtikas produkts arī nav tik plaši pētīts kā kafija, vienlaikus cenšoties pierādīt gan šī dzēriena veselīgumu, gan kaitīgumu. Lūk, daži no pēdējiem atklājumiem:
* Čikāgas universitātes zinātnieki secinājuši, ka lielākā daļa cilvēku kafiju dzer nepareizi — lai ilgāku laiku varētu iztikt bez gulēšanas, jādzer nevis viena liela kafijas krūze, bet pa nelielai tasītei dienas garumā. Diemžēl ārsti, kareivji un citi ar diennakts dežūrām saistītu profesiju pārstāvji visbiežāk dara pilnīgi pretēji, panākot arī pretēju efektu — liela deva kofeīna nevis uzmundrina, bet pastiprina vēlmi gulēt.
* Neskaitāmie pētījumi tomēr nav pierādījuši kofeīna kaitīgo ietekmi. Mērenās devās, arī ilgstoši lietota, kafija neatstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību. Cilvēki, kuri kafiju nedzer, nevēlas kļūt atkarīgi no kofeīna. Tā trūkums 12—24 stundu laikā var izraisīt galvassāpes, nogurumu, nomāktu garastāvokli un nespēju koncentrēties.
* Kafija uzmundrina, attīsta atmiņu, dod optimisma pilnu skatījumu uz dzīvi, secinājuši austriešu pētnieki. Taču, kā vēsta sena paruna: kas par daudz, tas par skādi! Kafijas dzeršanā jāievēro mērenība. Ja mērena kafijas lietošana veicina domāšanas procesu, tad pārmērīga rada draudus veselībai. Viena tasīte kafijas satur 20% P vitamīna diennakts devas. Tāpēc ārsti iesaka dienā izdzert ne vairāk par divām trim “maģiskā dzēriena” tasītēm, kā arī pavisam atteikties no kafijas cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, hipertonijas, augstas uzbudināmības un citām slimībām. Pārāk lielas kafijas devas sievietēm var kļūt par cēloni kaulu trauslumam. Pārmērīgu kafijas dzeršanu bieži pavada arī tāds kaitīgs ieradums kā smēķēšana, kas veicina nopietnākas slimības.
* Kofeīns ir tikai viena no 500 melnajā dzērienā esošajām ķīmiskajām vielām. Viens no pētījumiem apliecina, ka lielāku ļaunumu kafijas baudītājiem nodara kafijas pupiņās esošās eļļas, kas palielina holesterīna līmeni asinīs. Eļļas nenonāks jūsu tasītē, ja kafijas gatavošanai izmantosiet papīra filtru.
* Bezkofeīna kafijai ir savi pielūdzēji — viņi neatzīst kofeīna stimulējošo efektu, taču dievina kafijas smaržu un garšu, uzskatot melno dzērienu par neatņemamu laicīgās dzīves sastāvdaļu. Taču pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri pārgājuši uz bezkofeīna kafiju, holesterīna līmenis asinīs ne par mata tiesu nav samazinājies.
* 70% kafijas tiek patērēts brokastīs. Pētījumi liecina, ka vīrieši kafiju dzer biežāk un vairāk, turklāt arī iemesli katram dzimumam ir savi: sievietes kafiju parasti dzer, lai atpūstos un papļāpātu, savukārt vīriešiem tā palīdz koncentrēties un kvalitatīvāk padarīt darbu.
Vairāku pasaules reģionu ekosistēmas līdz bojāejai novedusi kafijas plantāciju nemitīgā izplešanās — iznīdējot mežus un dzeramā ūdens krājumus, izzuduši ne tikai dzīvnieki un augi, bet arī vairākas nelielas tautas.
