Kad slēdza Jēkabpils cukurfabriku, gados vecāka radiniece teica: “Ulmaņlaikos kafijas krūzē bēru trīs karotītes cukura (no katras fabrikas pa vienai), nu būs jāpāriet uz divām.” Taču, iespējams, drīz viņai kafija būs jādzer vispār bez cukura.
Kad slēdza Jēkabpils cukurfabriku, gados vecāka radiniece teica: “Ulmaņlaikos kafijas krūzē bēru trīs karotītes cukura (no katras fabrikas pa vienai), nu būs jāpāriet uz divām.” Taču, iespējams, drīz viņai kafija būs jādzer vispār bez cukura.
Eiropas Komisijas iecerētā cukura ražošanas pārstrukturēšanas programma skars tieši mazās ražotnes, līdz ar to tā apdraud arī ap pustūkstoti Latvijas zemnieku, kuri audzē cukurbietes. Statistikas dati liecina, ka Latvijas cukurfabrikas pēc ražošanas apjoma ir vienas no mazākajām Eiropā. Turklāt, ja nosacījumi Latvijas un pārējo Eiropas valstu cukurbiešu audzētājiem būtu vienādi, vēl varētu konkurēt, taču mūsu cukuram ir vienas no zemākajām subsīdijām Eiropas Savienībā.
Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas vadītājs Uldis Caune, komentējot ES plānoto cukura reformu “Neatkarīgajā” pauž viedokli, ka “nav prāta darbs Latvijā audzēt cukurbietes, lai tās nepārstrādātu cukurā”.
Latvijā cukurbietes audzē 14 tūkstošu hektāru lielā platībā, un līgumus ar cukurfabrikām noslēguši 480 zemnieku.
Abu Latvijas cukurfabriku vadība vēl tikai iepazīst Eiropas Komisijas priekšlikumus, kas paredz stimulēt mazo cukura ražotņu slēgšanu līdz 2009. gadam.
Tā vien šķiet, ka mums drīz vispār nevajadzēs strādāt, jo visu taču var ievest no citām valstīm. Ražošanas apjomu ziņā Latvija nekad nevarēs konkurēt ar lielvalstīm. Saņemsim tik sāpju naudiņu par ievestajām desām, sviestu, sieru, apģērbu, zvilnēsim gultā un skatīsimies seriālus un realitātes šovus.
Zemkopības ministrija savu viedokli paudīs vēlāk — pēc tikšanās ar ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem. Vajadzētu gan vairāk mācīties no lielvalstīm, piemēram, cukura ražotājām Vācijas un Francijas, kuras jau tagad protestē pret Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres — Bēlas plāniem.
