Lai arī 1. septembris vēl tālu, par jauno mācību gadu domā ne tikai vecāki, bet arī skolas. Nav noslēpums, ka skolēns izglītības iestādei ir vajadzīgs vairāk nekā tā viņam, jo nauda seko skolēnam. Vidusskolas cīnās par pamatskolas beidzēju, piedāvājot mācību stipendijas, tādējādi “nosmeļot” audzēkņus arodskolām. Arī pirmklasnieki katrai skolai ir zelta vērtē. Kādus labumus piedāvās skolas, lai piesaistītu skolēnus?
Labākā reklāma — no mutes mutē
Aptaujātie skolu direktori noliedz, ka reklamētu skolu un mēģinātu piesaistīt bērnus savai mācību iestādei. Tomēr nenoliedz, ka šāda prakse ir. “Parasti ir tā: kuri nāk uz mūsu skolu, tos ņemam,” atzīst A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Cukurgaiļu mums nav,” viņš saka, ar to domādams labumus, ko varētu piedāvāt skolēniem un viņu vecākiem, lai piesaistītu audzēkņus mācību iestādei. “Labākā skolas reklāma ir no mutes mutē. Ja bērnam te patīk, viņš labi jūtas vai arī skolā mācījušies citi ģimenes locekļi, kuriem bijusi laba pieredze, nāks,” saka A. Rakstiņš. Direktors teic, ka skola pārsvarā “dzīvo no saviem taukiem”, bet iestādē mācās bērni arī no citiem novadiem, piemēram, Aizkraukles, Ogres. “Ja skrīverieši savus bērnus sāks skolot, piemēram, Aizkrauklē, tad sapratīšu — savs laiks dzīvot, savs mirt,” viņš nosmej. A. Rakstiņš stāsta, ka saistībā ar to, ka Iedzīvotāju reģistra dati ir konfidenciāla informācija, nemaz nevar uzrunāt, piemēram, iespējamo pirmklasnieku vecākus, jo vienkārši tos nepazīst, datus nedodot pat pašvaldības iestāde. “Kāda aģitēšana?” viņš jautā, skaidrojot, ka datu konfidencialitātei ir arī trūkums: “Nevaru uzrunāt vecākus personīgi, jāliek reklāma laikrakstā, ka skolā sākas uzņemšana.”
Stāsta par priekšrocībām
“Braukuši pa mājām un aģitējuši vai kā citādi uzrunājuši vecākus neesam, bet ar dažādu avotu — avīzes un citu — starpniecību informatīvi ziņojam par savu mācību iestādi un stāstām par to, ko skola piedāvā,” saka arī Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole. “Stāstām par priekšrocībām, ko dod skola, vecāku tiesībām.” Jautāta, kādas priekšrocības ir bērniem, ja viņi izvēlas mācīties Pļaviņās, R. Pole atbild: “Jau pirms vairākiem gadiem dome nolēma par vienreizēja pabalsta piešķiršanu, sākot mācības 1. klasē — 70 eiro, 10. klasē — 140 eiro. Tāpat skolā ir brīvpusdienas, kompensējam ceļa izdevumus. Šobrīd mācību iestādē netiek radīti jauni bonusi, lai piesaistītu skolēnus. Uz informācijas dienām skolā raugāmies tālredzīgi, to mērķis ir sagatavot vecākus, lai viņu bērns skolā labi justos. Pašreiz pieņemam vecāku iesniegumus, redzēs, kāda būs atsaucība, tad vērtēsim, vai vēl jāpiesaista bērni. Mans uzskats, ka, sākot skolas gaitas, bērniem jāmācās mācību iestādē, kas ir tuvāk dzīvesvietai.”
Motivē mācīties jau pamatskolā
Lai arī atklāti neviens neatzīst, ka vidusskolas klasēs notiek cīņa par skolēnu, proti, piesaisti mācību iestādei, tā tomēr ir. To netieši apliecina arī fakts, ka, piemēram, skolas vidusskolēniem piedāvā dažādus labumus, piemēram, mācību stipendijas. Tādas ir vai katrā skolā. R. Pole atzīst, ka viņas vadītās mācību iestādes mērķis ir motivēt bērnu mācīties labāk, tāpēc novada dome pieņēma lēmumu atbalstīt šādu motivācijas veidu, piešķirot stipendijas audzēkņiem no 9. līdz 12. klasei. “Ir svarīgi motivēt bērnu mācīties labāk jau 9. klasē, līdz ar to beigu eksāmenos būs augstāks vērtējums. Pieredze liecina, ka stipendijām ir spēks, skolēns labprāt iet labot sliktu atzīmi, nav vienaldzīgs pret to. Stipendiju mērķis ir nevis piesaistīt vairāk audzēkņu skolai, bet motivēt mācīties labāk,” vēlreiz uzsver direktore. Izvērtējot sekmes, Pļaviņās skolēns var nopelnīt 30 — 70 eiro ceturksnī. Vēl bonuss, piemēram, ir autovadīšanas teorijas bezmaksas apmācība sekmīgajiem audzēkņiem, kuriem vidējā atzīme nav zemāka par 6 ballēm. Stipendijas sekmīgākajiem skolēniem un par sasniegumiem mācībās maksā arī A. Upīša Skrīveru vidusskolā. Atlīdzina ceļa izdevumus un piedāvā iespēju iegūt autovadītāja apliecību.
Lai mācītos savā skolā
Savukārt Jaunjelgavas vidusskolā, kur vidusskolas klasēs kopā ir vien 29 skolēni, būtiski paaugstinātas mācību stipendijas. To paaugstināšanas mērķis ir veicināt, lai novada bērni izvēlas sava, nevis kaimiņu reģionu mācību iestādi. Turpmāk šajā izglītības iestādē vidusskolēns, ņemot vērā mācību sasniegumus, varēs nopelnīt līdz pat 60 eiro lielu stipendiju mēnesī. Skolas direktore Laima Mīlīga, jautāta, vai stipendiju paaugstināšana nav mēģinājums konkurēt ar arodskolām, atbild: tā ir. “Tomēr ir jāvērtē, vai bērnam pēc vidusskolas būs nākotne augstskolā. Nevajadzētu būt mērķim piesaistīt audzēkni vidusskolai par katru cenu. Svarīgi, lai pēc vidusskolas beigšanas skolēna ceļš ved uz augstskolu. Lai sekmētu šo ceļu, skolā ir deviņas interešu izglītības programmas. Vedam bērnus uz Latvijas Universitātes Jauno matemātiķu, ģeogrāfu, biologu skolu. Skolā var apgūt trīs svešvalodas — vācu, krievu, angļu. Angļu valodu piedāvājam mācīties padziļināti. Sekmīgākajiem pašvaldība atmaksā autoapmācības teorētisko daļu — 70 eiro. Beidzot vidusskolu, par labām un teicamām sekmēm ir iespēja saņemt J. Lapas 300 eiro starta stipendiju.”
Nauda seko skolēnam
Mācību iestāžu vadītāji spriež: tik ilgi, kamēr skolu pastāvēšana būs atkarīga no principa “nauda seko skolēnam”, katrai iestādei būs būtiski, cik skolēnu ir skolā. “Modelis” nauda seko skolēnam” nav piemērots visām skolām, jo lielās pilsētās vienmēr naudas būs vairāk, jo skolēnu ir vairāk. Līdz ar to mazāk apdzīvotu vietu skolas ir nabadzīgākas. Tāpēc šo modeli piemērot pilnīgi visām izglītības iestādēm nedrīkst. Būtu jāņem vērā skolas atrašanās vieta, konkrētais reģions, novads, katra pašvaldība būtu jāvērtē individuāli,” saka R. Pole.
Viedokļi
Astra Siliņa, Izglītības pārvaldes vadītāja
— Skolu cīņa par katru audzēkni ir, jo valstī ir sistēma, ka nauda seko skolēnam. Nedomāju, ka bonusu piedāvāšana ir izšķirošais, lai vecāki izvēlētos savai atvasei skolu. Jā, iespējams, ka dažos gadījumos tam ir nozīme, bet ne būtiska. Skolēnu piesaisti vidusskolai par katru cenu neatbalstu. Ja, piemēram, skolēns ar viduvēju attieksmi pret mācībām tiek noturēts vidusskolā, to beidzot ar vājām sekmēm, viņam var nebūt nākotnes augstskolā. Domāju, vecākiem un pašiem skolēniem jāvērtē savas spējas un jāapzinās mērķi dzīvē. Nevajadzētu aizmirst, ka, piemēram, arodskolām ir augsts līmenis. Iespējams, kāds dzīvē būs veiksmīgāks, ja iegūs arodizglītību, nevis par katru cenu būs noturēts vidusskolā, to pabeigs un neiestāsies augstskolā.
Zane Romanova no biedrības “Vecāki Aizkrauklei”
— Sākot mācības sākumskolā, domāju, katram no vecākiem ir sajūta, kura mācību iestāde ir labāka bērnam — liela vai mazāka, lai bērns skolā justos labi. Svarīgi arī, kādus pulciņus piedāvā skola, vai vecākiem patīk skolotājs. Vieniem būs ērtāk, ja skola ir pie mājām, citiem — tālāk, jo tuvāk darbam vai mākslas, mūzikas skolai. Ja runājam par vidusskolēniem, šaubos, vai stipendiju ieviešana skolā ir laba lieta, jo bērniem būtu jāmācās tāpat, tas ir viņu uzdevums — labi mācīties.
