Ingrīda Vadzīte, aizkraukliete
— “Latvijas lepnuma” balvas pasniegšanas ceremoniju vienmēr skatos, īpaši lepojos ar šī gada balvas ieguvēju Gati Caunīti no Kokneses novada. Man noteikti būtu, ko ieteikt šai balvai, jo apkārt ir tikai labi cilvēki, bet nesaukšu vārdus, nebiju aizdomājusies, ka arī es varu viņus celt gaismā. “Latvijas lepnums” ir ļoti nepieciešams, jo esam raduši visu pelt un kritizēt, maz domājam, ka ir daudz labestīgu cilvēku, kas daudz dara citu labā, neprasot par to atlīdzību. “Latvijas lepnums” atgādina par to, kas dzīvē galvenais. Esmu par to, lai šādus cilvēkus celtu gaismā, jo viņi iedvesmo.
Ilgonis no Aizkraukles
— Neatminos, ka agrāk kaut ko būtu dzirdējis par “Latvijas lepnuma” balvu, bet cilvēku, ar kuriem ir vērts lepoties, esmu sastapis daudz. Nesavtīgi, neprasot atlīdzību, daudzus savā dzīvē esmu saticis — it sevišķi, kad strādāju. Tagad dzīve rimtāka, sabiedrībā izeju maz, tādus tik bieži vairs nesastopu, bet tik un tā ticu, ka nesavtīgu cilvēku ir daudz.
Ganna Aizkrauklē
— Šādu cilvēku Aizkrauklē nav, lai gan viens bija — agrākais Aizkraukles mērs Vilnis Plūme. Viņš šo balvu būtu pelnījis. Bija cilvēcīgs, vienmēr par visu interesējās — uz skolu, bērnudārziem gāja, viss rūpēja un par visu gādāja. Viņu atceros ar labiem vārdiem. Pats labākais Aizkraukles mērs, kāds vien bijis. ◆
