Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sniedz ieskatu nozīmīgākajās tendencēs Latvijas ekonomikā un sabiedrībā atbilstoši oficiālās statistikas datiem 2015. gadā. Pārskatā apkopoti dati no 2015. gada janvāra līdz pēdējam pārskata periodam, par kādu ir dati.
Demogrāfija nedaudz uzlabojusies
Pēdējos gados demogrāfiskie rādītāji nedaudz uzlabojas, un arī 2015. gadā bija vērojama pozitīva tendence. Noslēgto laulību skaits gada laikā pieauga, un provizoriskie dati liecina, ka 2015. gadā reģistrēto laulību skaits varētu sasniegt 13,8 tūkstošus (par 1,3 tūkstošiem laulību jeb 10% vairāk nekā 2014. gadā). Salīdzinājumā ar 2011. gadu laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem pieaudzis no 5,2 līdz 7 laulībām. Arī dzimušo skaitam tendence pieaugt. Iespējamais jaundzimušo skaits pērn — 22,4 tūkstoši, un tas ir par 3% vairāk nekā 2014. gadā. Uz 1000 iedzīvotāju dzimušo skaits pieaudzis no 9,1 2011. gadā līdz 11,3 2015. gadā. Pēdējo četru gadu laikā mirstības līmenis nav pieaudzis — 2015. gadā provizoriskais mirušo skaits ir 28,5 tūkstoši jeb 14,4 uz 1000 iedzīvotājiem.
IKP 3. ceturksnī
sasniedz 3,3%
2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos vērojams iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem (1. cet. — attiecīgi 1,9% un 1,8 %, 2. cet. — 2,7% un 2,7%).
Bezdarba līmenis mazāk kā 10%
Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā jau otro ceturksni pēc kārtas bezdarba līmenis nepārsniedz 10%. 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,7%, un bezdarbnieku 15 līdz 74 gadu vecumā — par 8 tūkstošiem jeb 7,6% mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 2,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits — par 16,3 tūkstošiem.
Vidējā bruto alga sasniedz 829 eiro
2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro — par 7,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Straujāk algas palielinājušās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), bet sabiedriskajā sektorā — kāpums par 5,4%. Vislielākais algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (par 10,6%), nekustamo īpašumu (par 10,5%), būvniecības (par 9,3%), mākslas, izklaides un atpūtas (par 9,3%) un tirdzniecības nozarē (par 9%).
Krievu tūristu par trešdaļu mazāk
2015. gada 9 mēnešos Latvijas naktsmītnēs ir apkalpoti 1,7 miljoni viesu, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2014. gada atbilstošā periodā. Lai arī viesu skaits no Krievijas ir samazinājies par 33% un kopējais nakšņojumu skaits naktsmītnēs arī samazinājies par 1,8%, tomēr palielinājies viesu skaits no citām valstīm, piemēram, no Igaunijas — par 16,5 %, Lietuvas — par 22,9%, kas daļēji kompensēja Krievijas tūristu skaita kritumu.
Straujākā izaugsme tirdzniecībai
2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 5,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība — par 6,8%. Visstraujāk apgrozījums audzis mazumtirdzniecībai interneta veikalos un ar pasta starpniecību (par 35,9%; NACE 2. red. G 47.91), kā arī datoru, to perifēro iekārtu, programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,5%; NACE 2.red. G 47.41-47.42).
Rūpniecībā kāpums par 3,4%
2015. gada 10 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,4%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 8,2%, apstrādes rūpniecībā — par 4,1%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,4%. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums apstrādes rūpniecībā bija metālu ražošanas nozarē, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 40%), mēbeļu ražošanas nozarē (par 13,5%) un kokapstrādē (par 6,3%). Savukārt samazinājums bija apģērbu ražošanas nozarē (par 17,4%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē (par 8,8%) un pārtikas produktu ražošanas nozarē (par 5,2%).
Eksporta prece — koks un tā izstrādājumi
2015. gada 10 mēnešos preču ārējās tirdzniecības vērtība faktiskajās cenās sasniedza 19 miljardus eiro — par 42,3 miljoniem eiro jeb 0,2% vairāk salīdzinājumā ar 2014. gada 10 mēnešiem. Tai skaitā eksporta vērtība palielinājās par 82,0 miljoniem eiro jeb 1,0%, bet importa vērtība samazinājās par 39,7 miljoniem eiro jeb 0,4%. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,2% (2014. gada janvārī — oktobrī tie bija 44,8%).
2015. gada 10 mēnešos Latvija visvairāk eksportēja koku, koka izstrādājumus un kokogles 1 469,7 miljonu eiro vērtībā (uz Apvienoto Karalisti — 21,1%, Vāciju — 10,6%, Zviedriju — 9,2%), elektroierīces un elektroiekārtas 1 078,6 miljonu eiro vērtībā. ◆
