Sandra Paļčevska, vietalviete
— Svarīgākais, ka mums ir sava valsts un valoda. Ļoti labi atceros dienu, kad pieņēma Neatkarības deklarāciju. Kopā ar dēlu braucām automašīnā, kad paziņoja balsošanas rezultātus, un tas bija saviļņojoši. To nevar aizmirst, un arī nākotnē jāraugās tikai ar optimismu.
Irita Riekstiņa Pļaviņās
— Kopā ar ģimeni svinot Neatkarības dienu, klausījāmies Daiņa Īvāna uzrunu. Viņš atzina, ka nevar cilvēki tikai sēdēt pie klāta galda un svinēt, ir arī jāstrādā. Sava taisnība tur ir — ja būs labi pastrādāts, būs arī augļi. Tas atkarīgs no katra cilvēka, cik daudz paveicis, ieguldījis pašu un valsts attīstībā.
Ilze Klūga no Vietalvas
— Tas tomēr ir ilgs laiks mums kā savai valstij, lai vai kā ir ar tām valdībām. Visvairāk es novērtēju brīvību, jo mans tēvs bija represētais. Kad šķiet, ka mums ir grūti, atceros, ka viņiem bija daudz grūtāk. Brīvība ir jāsargā, un jauniešiem daudz vairāk jāstāsta par mūsu saknēm. Tas ir katra pamats. Tagad šķiet, ka par augstām sfērām jaunie zina daudz, bet savas dzimtas vēsturi nē. Vēl tagad atceros 4. maiju pirms 30 gadiem, un izjūtas ir tādas, it kā tas būtu noticis vakar, lai arī daudz no toreizējiem deputātiem vairs nav mūsu vidū. Balsošanu klausījāmies kopā ar mammu, un tas bija neaizmirstams mirklis, ko sagaidījām ar sajūsmu. ◆

