Skrīveru novada kultūras centra jauktais koris “Dīvaja” kopā ar draugiem no Aizkraukles, Kokneses, Krustpils, Madonas, Jumpravas un Ikšķiles baudīja vasaras priekus kaimiņu zemē Igaunijā. Mēs devāmies apskatīt Igaunijas lielāko — Sāremā salu.
Jaukais divu dienu ceļojums gides Rutas Čubares vadībā sākās pēc pārcelšanās ar prāmi uz salu. Skatam pavērās Igaunijai raksturīgās kadiķu audzes — alvari. No šiem kadiķiem izgatavo daudzus suvenīrus, ko tūristiem piedāvā ik uz soļa. Igauņi atjauno un uztur kārtībā 12. gadsimtā celtās dzirnavas, kuras joprojām darbojas, un tūristi var nopirkt tikko ceptu, vēl siltu maizi.
Igaunijas vēsturi uz salas palīdz iepazīt daudzās 13. gadsimta baznīciņas, kas celtas kā cietokšņi, kur patverties cīņu laikā. Iegriezāmies arī igauņu visvecākajā mūra celtnē — Valjelas baznīciņā, kas celta 1227. gadā. Tajā ir tik izcila akustika, ka gribas nodziedāt latviešu “Pūt, vējiņi!”.
Salinieki lepojas ar 22 metrus dziļo meteorīta krāteri. Tas ir dabas retums, iekļuvis pasaules pazīstamāko krāteru saraksta astotajā vietā. Te ir arī varenā 22 metrus augstā Pangas klints, kas atsedz salai raksturīgo dolomītu, no kā veido akmeņu krāvumus, kas puslokā žogu vietā ieskauj lauku sētas, baznīcas. Mūsdienās algo vecos meistarus, kuri šos krāvumus atjauno. Dolomīta krāsa liecina par žogu vecumu — gaiši zaļie ir jauni, tumši pelēkie — vismaz simts gadu veci, bet melnie, sūnām apaugušie — vismaz 500 gadu veci, īsti salas vēstures liecinieki.
Klausoties gides stāstījumu, pasmaidām par igauņu lēnīgumu, par ko sacer anekdotes. Ja uz ceļa esot zīme “Braukt pa apli”, tad igauņiem vajagot vēl papildzīmi — “Ne vairāk kā trīs reizes”. Taču arī paši izbraucam kādu apli divas reizes, lai nokļūtu naktsmītnē un baudītu atpūtu jūras krastā.
Nākamo dienu veltām, lai iepazītu igauņu tūrisma un kūrortpilsētu Kuresāri. Atmiņā noteikti paliks stāsts par seno Kuresāres pili. Kuresārē ir ne tikai slaveni klubiņi, SPA centri, bet arī kultūras tradīcijas. Tūristi apmeklē lielos pilsētas svētkus, mūzikas festivālu, ralliju un riteņbraukšanas sacensības. Slaveni ir arī Uzvaras dienas vai Jūras dienas svētki.
Līdzīgi kā latviešiem, arī igauņiem godā ir dziesmu un deju svētki. Tie Sāremā salā notiek septembrī — oktobrī.
Salinieki pazīstami kā slaveni juvelieri un labi alus darītāji. Tāpēc 15. — 16. jūlijā vienmēr notiek alus svētki, kuri pulcē ap 20 tūkstošu apmeklētāju. Šajos svētkos ir tradīcija — meitene tautastērpā katru pacienā ar malku stipra alus no liela kausa. Esam daudz redzējuši, iepazinuši un atpūtušies.
