Pilnā sparā rit ūdensputnu medību sezona. Kopš 1. oktobra medīt drīkst katru dienu. Tomēr ne vienmēr medības ir sekmīgas pat tad, ja izdodas piekļūt kādai pīlei „pa šāvienam”.
Pilnā sparā rit ūdensputnu medību sezona. Kopš 1. oktobra medīt drīkst katru dienu. Tomēr ne vienmēr medības ir sekmīgas pat tad, ja izdodas piekļūt kādai pīlei „pa šāvienam”. Bieži vien vainojama nepareiza munīcijas izvēle.
Lai tiktu pie medījuma, jātrāpa vai nu ar vienu pietiekami lielu skroti vārīgā vietā vai arī ar vairākām sīkām. Tāpēc vispirms jāņem vērā medījamā dzīvnieka izmēri. Vēlams, lai skrošu kūlis nepārsniegtu medījuma izmērus. Jāatceras, ka, pieaugot skrošu lidojuma attālumam, tām ir tendence attālināties vienai no otras.
Ir divas iespējas. Viena: lietot smalkākas skrotis un šaujot ar trāpījumiem “noklāt” visu medījuma laukumu. Otra: izmantot rupjas skrotis un cerēt uz vienu jaudīgu, bet ļoti nāvējošu trāpījumu. Šajā gadījumā trāpīšana jau vairāk saistāma ar “labu veiksmi”, tādēļ pirmais variants uzskatāms par drošāku.
Bieži mednieki rīkojas aplami, šaujot augstu lidojošas pīles. Medniekiem šādā gadījumā visbiežāk nākas secināt, ka var lietot vienalga kādu munīciju –– ar smalkām vai rupjām skrotīm, bet rezultāts parasti ir viens –– pīle aizlido neskarta. Retie panākumi, šaujot pa augstu lidojošām pīlēm ar rupjām skrotīm, veido maldīgu pārliecību par “brīnumpatronām” un “brīnumstobriem”, taču būtībā tā ir vienīgi nejaušība un veiksme.
Gludstobra ieročiem un skrošu munīcijas klāstam ir noteiktas efektīvās darbības robežas. Attālums, kurā pietiekams skrošu daudzums un skrošu kūļa blīvums nodrošina labu medījuma pieveikšanu, ir 15––50 metru robežās.
Pēc interneta materiāliem
