Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā.
Tie paredz jaunveidojamo novadu teritorijā iekļautajiem pagastiem piešķirt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 100 vai 50 tūkstošu latu apjomā (ja pašvaldība neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, ir nepietiekams iedzīvotāju skaits) novada infrastruktūras attīstībai. Šos grozījumus iekļāva likuma otrajā lasījumā, kuru Saeimā izskatīja 22. jūnijā. Trešajā lasījumā šo likumu plānots izskatīt pēc Saeimas brīvdienām rudens sesijā.
Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā pašvaldībām beidzot būs motivācija apvienoties, un es uzskatu, ka šis ir nozīmīgs solis administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanā, kas nav izdarīts jau kopš 1993. gada.
Daudzviet esmu izjutis pārliecības trūkumu par šīs reformas nepieciešamību un neizpratni, kādas izmaiņas šī reforma radīs pašvaldību iedzīvotājiem. Reformas galvenais mērķis ir pakalpojumu, kurus pašvaldība sniedz tās iedzīvotājiem, kvalitātes uzlabošana, kā arī uzņēmējdarbības attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas veicināšana.
Lai skaidrotu pašvaldību apvienošanās nepieciešamību, daudzkārt esmu ticies gan ar pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētājiem, gan arī ar pašvaldību iedzīvotājiem, taču par šīs reformas viestajām pārmaiņām jāinformē visi pašvaldību iedzīvotāji. Tādēļ esmu apkopojis visbiežāk dzirdētos jautājumus, uz kuriem īsi atbildēšu.
Kāds labums no pašvaldību apvienošanās būs vienkāršajam lauku iedzīvotājam?
Izveidojot novadu, tiks apvienoti pašvaldību finanšu resursi, rezultātā varēs uzlabot domes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, izveidot spēcīgu sociālo, juridisko dienestu, piesaistīt dažādu attīstības projektu izstrādei augstas kvalifikācijas speciālistus. Tā kā novada pašvaldībai būs spēcīgāka finanšu kapacitāte, tā varēs realizēt projektus vai nodrošināt līdzfinansējumu tādiem projektiem, kurus pagasts ar savām finanšu iespējām nespētu realizēt. Piemēram, uzbūvēt sportam paredzētas celtnes vai pilnveidot dažādus infrastruktūras objektus — skolas, kultūras namus, bibliotēkas u. c.
Runā, ka tiks likvidētas mazās lauku skolas, aptiekas, veikali. Vai tas tiesa?
Uzņēmējdarbības veidi (veikali, aptiekas utt.) ir atkarīgi no pieprasījuma, šo pieprasījumu veido iedzīvotāju nepieciešamība, un to izveidei vai likvidācijai ir privāts raksturs.
Saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu netiek izskatīts mazo lauku skolu jautājums, tā ir atbilstošās pašvaldības un nozares ministrijas (IZM) kompetence. RAPLM uzskata, ka skolas jāsaglabā, ja ir bērni, kuri tajās mācīsies.
Daudzi jau tagad dzīvo tālu no savas pagastmājas un ar grūtībām nokļūst līdz tai. Kā viņi varēs nokļūt līdz izveidotajam rajona centram?
Novada administratīvo centru nosaka pati pašvaldība. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” (69.1. pants) novada pagastos un novada pilsētās tiek saglabāti pakalpojumu centri, kuros iespējams saņemt praktiski visus pakalpojumus, ko pirms tam sniedza pagasta vai pilsētas pašvaldība. Būtisks uzlabojums ir tas, ka novada dome var vēl noteikt papildus vairākus pakalpojumu centrus citās novada apdzīvotajās vietās, kur pirms tam šādu pakalpojumu nebija.
Vai, apvienojoties vairākām nabadzīgām pašvaldībām, tiks piešķirti papildu līdzekļi, lai tās attīstītos?
Grozījumos Administratīvi teritoriālās reformas likumā RAPLM piedāvā iestrādāt normu, ka novada pašvaldībai par katru tajā ietilpstošo teritoriālo vienību — novada pilsētu, novada pagastu — tiek piešķirta vienreizēja valsts dotācija 100 000 latu apmērā. Papildus tiek piešķirta apvienošanās dotācija 1%—5% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada kopbudžeta, kā arī valsts mērķdotācija novada apvienošanās projekta izstrādei — 10 000 latu (novada attīstības stratēģija, novada administratīvā struktūra). Grozījumos arī paredzēts, ka novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par novadu izveidojušo vietējo pašvaldību budžetu summu. Ja šāda starpība radīsies, to kompensēs no valsts budžeta.
Vai esošo pagastu nosaukumus saglabās?
Pagastu nosaukumus saglabās. Novada pagasti un novada pilsētas tiek saglabātas kā teritoriālas vienības.
Kādi būs iedzīvotāju zaudējumi, kas radīsies, pagastiem apvienojoties?
Daļai iedzīvotāju vietējā vara būs vairāk attālināta, taču kopējais ieguvums kompensē šo zaudējumu. To kompensēs arī infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi — sakārtoti ceļi, nodrošināta elektroniska dokumentu aprite starp pakalpojumu centriem un administratīvo centru, kā arī iespēja iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos dokumentus tieši pakalpojumu centrā novada pagastā vai pilsētā.
Kad apvienošanās sāksies un kad to plānots pabeigt?
Administratīvi teritoriālās reformas apvienošanās process var turpināties, tiklīdz Saeimā būs pieņemts likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Saskaņā ar RAPLM iesniegtajiem priekšlikumiem vietējo pašvaldību reformu varētu pilnībā pabeigt ar 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kad tiktu ievēlētas jaunās pašvaldību domes.
Es ceru uz lielāku pašvaldību iniciatīvu apvienoties novados pēc RAPLM iesniegto grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā pieņemšanas Saeimā rudenī. Tādējādi ātrāk būs iespējams domāt par finanšu resursu piesaistīšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, jo mūsu mērķis ir arī apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no lauku reģioniem.
Protams, novadu veidošana nav vienīgais instruments reālas reģionālās attīstības nodrošināšanai. Ministrijā izstrādā arī Nacionālās attīstības plānu, kas paredz lielāku naudas plūsmu novirzīšanu attīstībai, strādā pie minimālā pašvaldību sniegto pakalpojumu groza noteikšanas, normatīvo aktu izstrādes valsts un privātā sektora partnerības, kā arī citiem reģionālās attīstības instrumentiem.
Svarīgi, lai veidotos spēcīgas un attīstītas pašvaldības, kuras spētu to iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, jo pašvaldībām ir vistiešākā saikne ar mūsu valsts iedzīvotājiem. Apvienojoties novados, tām pavērsies plašākas attīstības un izaugsmes iespējas.
