Gunta Skrīveros: — Es diemžēl notikumiem līdzi nesekoju. Tomēr sapulci vērtēju pozitīvi.
Gunta Skrīveros:
— Es diemžēl notikumiem līdzi nesekoju. Tomēr sapulci vērtēju pozitīvi. Sabiedrības aktivitāte lauž stereotipus, ka latvieši ir pasīva tauta. Prieks, ka mums ir ko teikt un mēs spējam pulcēties kopā.
Natālija Rāviņa Koknesē:
— Prieks, ka mēs beidzot iebilstam pret netaisnību. Tā ir jābūt, ka tauta pauž savu viedokli. Ļoti gaidu pārmaiņas.
Liene Aizkrauklē:
— Biju piemirsusi, ka ir tautas sapulce. Kad televīzijā vēroju dienas notikumu apskatus, mani pārņēma sajūsma, prieks, ka varam būt vienoti. Bet tajā pašā laikā jūtos arī pazemota par to, ka mums, latviešiem, tik bieži ir “jākladzina” valdībai, ka valstī esam arī mēs.
Mirdza Taurkalnē:
— Sapulci vērtēju divējādi: no vienas puses — prieks, ka mēs varam vismaz šādā veidā “mācīt” valdību, bet kauns, ka deputāti no tautas bēg. Vēl man ir bail no pārmaiņām, bail, ka, no vilka bēgot, var uzskriet lācim. Tomēr ir patīkami, ka varam būt vienoti.
