Valija Lucāne Daudzevā: — Baltijas ceļā stāvēja mans dēls Valdis. Viņš aizbrauca kopā ar daudzeviešiem, kurus organizēja skolotājs Juris Ploters.
Valija Lucāne Daudzevā:
— Baltijas ceļā stāvēja mans dēls Valdis. Viņš aizbrauca kopā ar daudzeviešiem, kurus organizēja skolotājs Juris Ploters. Mēs, mājās palikušie, ar saviļņojumu klausījāmies radio un skatījāmies televīziju. Dēls stāstīja, ka, sadodoties rokās, bijusi fantastiska sajūta. Visi jutušies kā brāļi.
Edvīns Sniķeris Zalvē:
— Baltijas ceļā piedalījos kopā ar daudziem zalvēniešiem. Stāvējām aiz Līgatnes. Turp dodoties, sastapām vairākas pretimbraucošas padomju armijas mašīnas. Baiļu nebija, jutāmies vienoti ar lietuviešiem un igauņiem. Bijām lepni par baltiešu saliedētību.
Aija Kontrima Sproģos:
— Es toreiz strādāju Sproģu ēdnīcā, viss kolektīvs dzīvojām līdzi notikumiem. Klausījāmies radio un jūsmojām par tuvo brīvību. Atceros tādu nepiedzīvotu laimes sajūtu. Šo notikumu latvieši nedrīkst aizmirst, jo tas apliecināja mūsu vienotību.
Biruta Škutāne Aizkrauklē:
— Vislabākās. Es Baltijas ceļā stāvēju kopā ar abiem dēliem un daudziem aizkraukliešiem. Dziedājām, sadevāmies rokās, saviļņojums bija neaizmirstams. Vēl tagad dēli to piemin tā, it kā tas būtu noticis tikai vakar.
