Īpašas pārdomas moka abiturientus, kuriem izvēle, ko darīt tālāk, jāizdara jau tagad. Studijas būs liels un nozīmīgs solis viņu turpmākajā dzīvē. Pavērsies plašas iespējas studēt Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā.
Īpašas pārdomas moka abiturientus, kuriem izvēle, ko darīt tālāk, jāizdara jau tagad. Studijas būs liels un nozīmīgs solis viņu turpmākajā dzīvē. Pavērsies plašas iespējas studēt Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā. Reģistrēšanās, iestājeksāmenu kārtošana, tomēr līdz tam vēl jānonāk.
Un tātad, lai veiksmīgi tiktu līdz iestājpārbaudījumiem, tev jāiesniedz dokumenti: vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments, pase, fotogrāfijas (3×4) un jāiemaksā reģistrācijas nauda — vidēji 10 latu par katru studiju programmu. Kad dokumenti iesniegti, jāizpilda pieteikuma veidlapa, un tu automātiski kļūsti par reflektantu. Iestājpārbaudījumu norises vietu un laiku var uzzināt reģistrējoties. Katrai augstskolai ir savi uzņemšanas noteikumi, tomēr tie īpaši neatšķiras. Par interesējošo nekautrējies prasīt reģistratūrā.
Citi arī nav muļķi
Pats grūtākais un sarežģītākais posms ir nokārtot iestājeksāmenus. Tiem es tev ieteiktu gatavoties, lai nebūtu vilšanās. Lai arī savā skolā varbūt esi pats gudrākais, augstskolā stājas desmitiem tādu kā tu un vēl gudrāki, kuriem jau ir dažas augstākās izglītības. Nepārvērtē savas zināšanas!
Ja tomēr esi veiksmīgi izturējis konkursu un iestājies izvēlētajā specialitātē, atceries, ka par studentu tu kļūsi tikai tad, kad reģistrēsies studijām. Tas jāizdara fakultātēs augstskolu noteiktajos datumos atkarībā no izvēlētās studiju programmas.
No visa pa druskai
Augstskola un vidusskola ir divas dažādas lietas. Students no skolēna atšķiras ar to, ka nevis mācās, bet studē. Mācīties — tas nozīmē deviņus gadus nosēdēt skolas solā un uzdoto pildīt mājās. Savukārt studēšana sastāv no teorētiskās vielas apguves augstskolā, no dzīves un darba pieredzes, arī no “tusiņiem” un izklaides.
Studenti dara no visa pa drusciņai, līdz ar to nopļauj daudz lielāku pieredzes un zināšanu lauciņu. Tie studenti, kuri nestrādā, “netusējas”, bet tikai iet uz lekcijām un bibliotēkām, nestudē. Viņi mācās.
Savā studentu dzīves pieredzē dalās trīs jaunjelgavietes: Laila Bankovska, Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas fakultātes 1. kursa studente, Diāna Robežniece, kura studē Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes 1. kursā, un Sanita Robežniece, Latvijas Policijas akadēmijas Publisko tiesību studiju programmas 4. kursa studente.
Smaržo cepti kartupeļi
Laila dzīvo RTU Meža ielas kopmītnēs. Ieejot tajās, paveras gari gaiteņi, kuros smaržo pēc ceptiem kartupeļiem.
Atverot kādas no durvīm, ieraugu diezgan mazu istabiņu ar trim gultām, vienu rakstāmgaldu, skapi un nelielu ledusskapīti, turpat blakus ir panna un liela izmēra audiomagnetofons.
Kā stāsta Laila, dzīvojot “kojās”, var iegūt ļoti daudz draugu, ar kuriem ne tikai “tusēt”, bet arī dalīties savā iedzīvē, jo, ja kaut kā pietrūkst, piemēram, eļļas vai sāls, jebkurā diennakts laikā var aiziet uz blakus istabiņu un to palūgt.
“Parasti ēdamo vedam no mājām, mammas kotlešu un karbonāžu sacep tik daudz, ka citreiz pat pa nedēļu nevar apēst. Tad tās liekam arī tostermaizēs,” stāsta Laila. Mans priekšstats par mūžīgi izbadējušos studentu pilnībā tiek atspēkots.
Komandante nepārbauda
“Man ir ļoti paveicies ar “kojām”, jo te nav dzelžainu kārtības noteikumu, piemēram, ciemiņi pie mums var nākt jebkurā diennakts laikā, komandante arī ik pēc pusstundas nepārbauda, vai gultas ir saklātas un ar ko mēs nodarbojamies. Te taču visi ir pieauguši cilvēki, un katrs pats apzinās, ko viņš drīkst atļauties un ko nē. Par drošību mums nav jāuztraucas, kopmītnes apsargā, arī automašīnu droši var atstāt stāvvietā, jo tā ir norobežota, un par drošību atbild apsargi.”
Nekad neesi viens
Protams, dzīve “kojās” nemaz nav tik rožaina, jo tajās vēl mīt prusaki — virtuvē, aiz radiatoriem, ledusskapjos. Ir bezjēdzīgi ar viņiem cīnīties.
Otrs būtiskākais mīnuss ir tas, ka tu nekad nevari pabūt vienatnē, jebkurā diennakts laikā kāds var ieskriet un pieķert tevi, piemēram, pārģērbjoties. Arī uzturēt savu istabiņu kārtībā ir ļoti grūti, jo tajā apgrozās daudz cilvēku. Viens paņem krūzi, izdzer kafiju un netīru noliek atpakaļ plauktā, otrs lasa žurnālu un turpat to arī nomet utt. Ļoti svarīgi, ka par kopmītnēm jāmaksā tikai Ls 6,50 mēnesī, kas būtiski samazina vecāku izdevumus.
“Tusiņi” un spēļu automāti
Studentu dzīve taču nepaiet tikai “kojās”, tāpēc jautāju Lailai, uz kurieni viņa visbiežāk iet izklaidēties. “Pirmo mēnesi mēs draudzīgi visi kopā “tusējāmies” kopmītnēs. Tagad jau var manīt dalīšanos. Pārsvarā ejam uz “Kabatu”, “Alus sētu”, “Runci”. Puiši ļoti bieži spēlē automātus “Labirintā” — dažreiz jau pirmdien nospēlē visu vecāku iedoto naudu un tad aizņemas. Bet vēl nevienu reizi nav gadījies, ka to kāds neatdotu. Tie ir cilvēki, kuriem var uzticēties. Nākamajā dienā pēc “tusēšanās” daži aiziet uz lekcijām, pat uz sporta nodarbību, ko izturēt ir visgrūtāk, bet citi vienkārši paliek gulēt “kojās”.
“Kojās” dzīvo pavisam cita sabiedrība, jo, kā atzīst Laila, ja tu iepazīsties ar kādu cilvēku, uz turieni viņu vest tiešām negribas.
Guli, kad gribi
Ja nevēlies dzīvot kopmītnēs, vari īrēt dzīvokli vai istabu, kā to dara Diāna. Viņai šī iespēja radusies, pateicoties mammai un māsai, kuras viņu finansiāli nodrošina. Lai gan tas ir daudz dārgāk (sākot no Ls 45 par vienistabas dzīvokļa īri plus komunālie maksājumi), tā ir garantija, ka neviens nekontrolēs tavu ierašanos un aiziešanu, dzīvoklī tu vari būt tu pats. Iet gulēt, cikos gribi, staigāt pa istabu, kāds gribi, klausīties mūziku, kādu un cik skaļi pats vēlies. Un, tas ir ļoti svarīgi, tev ir pašam sava vannasistaba, tualete, virtuve un istaba, ar ko tu vari rīkoties, kā vien vēlies!
“No rīta, aizslēdzot aiz sevis durvis, es zinu, ka atgriežoties viss būs tieši tā, kā es to atstāju,” stāsta Diāna. “Man nav jāuztraucas par savām personīgajām mantām un naudu, jo neviens to nevar paņemt. Tad, kad jūtos nogurusi, varu pabūt viena mierīgā atmosfērā, kad nenāk miegs, varu būt visu nakti nomodā, un mani nemocīs sirdsapziņas pārmetumi, ka tas kādam varētu traucēt, kā nereti notiek, dzīvojot kopmītnēs.”
Īrnieku uzmana kā sargsuņi
Tomēr īrēt — tas nozīmē katru mēnesi maksāt par īri, un tevi nepamet apziņa, ka tas nav tavs īpašums, dzīvokļa saimnieki var ierasties jebkurā brīdī, iepriekš par to par nebrīdinot. “Lai gan eju izklaidēties un iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, tas, ka nedzīvoju kopmītnēs, varbūt mazliet kavē savu kursabiedru un citu studentu iepazīšanu,” mazliet ar nožēlu stāsta Diāna.
Viņai ir paveicies ar dzīvokļa īpašnieci — jauku krievu pensionāri, kura jau ceturto reizi precējusies. Tomēr dzirdēti briesmu stāsti par īpašniekiem, kuri īrnieku uzmana vēl trakāk kā nikni sargsuņi.
Tāpēc, pirms īrē dzīvokli, vajadzētu kaut mazliet iepazīt tā saimniekus. “Tas, ka īrēju dzīvokli, rada lielāku piederības sajūtu Rīgai, jo nu jau tās man ir kā mājas,” piebilst Diāna.
Studē un strādā
Studentam izdzīvot tikai ar vecāku iedoto naudu ir ļoti grūti, tāpēc dažkārt viņš ir spiests meklēt kādu peļņas avotu. Meklējot darbu, studentam ir ļoti grūti izvēlēties vietu, kas saistīta ar studiju jomu. Protams, var izvēlēties arī vieglāku darbu, taču ne vienmēr vieglākais ir labākais.
Nostiprinot teorētiskās zināšanas vienlaikus ar praktiskajām, students būs tikai ieguvējs savai turpmākajai izaugsmei. Pie šādiem secinājumiem nonākusi Sanita, kura papildus mācībām klātienē jau trešo gadu strādā darbā, kas saistīts ar viņas izvēlēto specialitāti. Protams, tas ir ļoti grūti, bet ne neiespējami.
Sanita spēj pati apmaksāt savas studijas un sadzīvi. “Pirmajā kursā es dzīvoju kopmītnēs, tomēr ar vienu gadu man pietika, lai saprastu, ka tā nav dzīve, ko vēlos turpināt visu studiju laiku. Protams, sākumā šaubījos, tomēr tagad savas izvēles dēļ esmu laimīga. Jo sākt agri strādāt — tas nozīmē ātrāk iegūt karjeras iespējas, jaunas iepazīšanās un sakarus,” stāsta Sanita.
Liela slodze bez izklaidēm
Students darbā iegūst prasmi sastrādāties ar dažādu paaudžu cilvēkiem, ne tikai vienaudžiem studentiem, un tas tikai paplašina viņu redzesloku. Sanitas spēja apvienot mācības ar darbu ir apsveicama, jo tas ir ļoti sarežģīti, jākavē lekcijas.
“Lai gan no pasniedzējiem vajadzētu saņemt atbalstu, reti kurš to sniedz. Mīnuss ir arī lielā slodze un studentu dzīves neizbaudīšana — darbs nozīmē daudz atbildīgāku un nopietnāku dzīvesveidu,” atzīst Sanita.
Tomēr, ja students nolēmis nopietni strādāt jau studiju sākumā, ir vērts apsvērt mācības neklātienē. Apvienot darbu ar mācībām klātienē ir pārāk sarežģīti, jo ne strādāt, ne studēt nav iespējams ar pilnu atdevi.
Divu veidu kredīts
Lai nevajadzētu strādāt un lielāku uzmanību varētu pievērst mācībām, kā alternatīvu students var izmantot valsts piešķirto kredītu. To ar dažādiem noteikumiem piedāvā vairākas bankas, tāpēc ļoti svarīgi izvēlēties to kredītiestādi, kura piedāvā viszemāko procentu likmi. Jo zemāki procenti, jo mazāk tev būs jāatdod, mācības beidzot.
Ir divi kredīta veidi — studiju un studējošā kredīts. Pirmais nozīmē, ka banka tev piešķirto mēneša naudassummu ieskaita augstskolas kontā studiju apmaksai. Studējošā kredīts ir naudassumma, ko ik mēnesi ieskaita tavā kontā, un tu ar to vari rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tomēr ar kredīta ņemšanu nevajadzētu pārsteigties, jo tas var būtiski ietekmēt tavu finansiālo situāciju nākotnē. Tava pirmā alga diezin vai būs tik liela, lai tu spētu apmaksāt kredītu un nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi.
