Rita Ķite no Skrīveriem: — Anekdotes stāstu vai klausos reti. Man mīļākas šķiet anekdotes par dzīvniekiem.
Rita Ķite no Skrīveriem:
— Anekdotes stāstu vai klausos reti. Man mīļākas šķiet anekdotes par dzīvniekiem.
Agita, aizkraukliete:
— Skrien zaķītis pa mežu. Pamana — bedrē iekritis vilks. Zaķītis atceras visas pārestības un lamādamies apmētā vilku akmeņiem un sprungļiem. Brīdi darbojies, dodas projām. Taču sirds tāda nemierīga, gribas vēl tam vilkam ieriebt. Zaķis priecīgs skrien atpakaļ, taču nenobremzē un iekrīt bedrē. Skatās uz vilku izmisuma pilnām acīm uz saka: “Tu, vilks, droši vien neticēsi, bet es atnācu atvainoties!”.
Dzintra Pietere Mazzalvē:
— Mūsu ģimenē nav neviena, kas bieži stāstītu anekdotes. Tāpēc arī prātā neviena nav palikusi.