Līga
Koknesē
— Nesen saņēmu vēstuli — uzaicinājumu uz pārbaudi — un noteikti braukšu. Izmantoju šo iespēju katru gadu. Kāpēc gan to nedarīt, tās ir bez maksas un attiecas uz manu veselību. Protams, ir bailes par pozitīvu rezultātu, īpaši tāpēc, ka mammai bija šī slimība. Tieši tāpēc izmantoju visas iespējas, lai sevi pārbaudītu. Noteikti iesaku to darīt arī citiem, un tas pat nav apspiežams. Ja sāks domāt par to, kā būs, ko teiks ārsts, tad jau vispār nav vērts dzīvot. Jāiet ar domu, ka viss būs labi. Mēs ar savu domu spēku bieži vien sev nodarām pāri.
Ainārs
no Aizkraukles
— Dažkārt aizdomājos, bet ignorēju. Šīs slimības statistika ir graujoša, liek padomāt arī par savu veselību. Nesen piedzima bērns, jāstrādā, un nav īsti laika, kad aizbraukt pārbaudīties. Esmu saņēmis dažus aizdomīgus veselības pārbaudes piedāvājumus, bet tie vairāk atgādina krāpšanu.
Zenta
no Aizkraukles
— Uz pārbaudēm eju katru reizi, kad atsūta uzaicinājumu, aptuveni reizi divos gados. Ikdienā sekoju līdzi savai veselībai. Cenšos dzīvot veselīgi, vasarā — fiziskās aktivitātes dārzā, ziemā — pastaigas pilsētā. Protams, tā ir nopietna problēma — mani vecāki, radinieki miruši no vēža, tāpēc arī sevi uzmanu. Ikdienā par to nedomāju. Iespējams, ja daži no radiem, īpaši tēvs, kurš dzīvoja veselīgi, būtu gājis uz pārbaudēm, dzīvotu ilgāk. ◆
