3 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga karalieni.
8 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga Pelnrušķīti.
15 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga karsējmeiteni, popzvaigzni, ja vien viņai nav pirmsmenstruāciju sindroms un viņa neierauga resno/pumpaino/neglīto (“Mammu, es taču nevaru iet uz skolu šādā izskatā!”).
20 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga, ka ir pārāk resna/pārāk tieva/pārāk īsa/pārāk gara/pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem, taču viņa nospriež, ka jāiet izklaidēties tik un tā.
30 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga, ka ir pārāk resna/pārāk tieva/pārāk īsa/pārāk gara/pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem, taču viņa nospriež, ka viņai nav laika to novērst un viņa dosies izklaidēties tik un tā.
40 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga, ka ir pārāk resna/pārāk tieva/pārāk īsa/pārāk gara/pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem, taču viņa nospriež: “Es vismaz izskatos pēc kārtīgas sievietes!” un dodas izklaidēties.
50 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga: “Es esmu!”, un dodas izklaidēties, kur vien vēlas.
60 gadu vecumā: paskatās spogulī un atceras pazīstamus cilvēkus, kuri vairs nekad neskatīsies spogulī. Tad viņa dodas ārā un iekaro pasauli.
70 gadu vecumā: paskatās spogulī un ierauga gudrību, humoru un pieredzi. Un dodas laukā meklēt piedzīvojumus un baudīt dzīvi.
80 gadu vecumā: vairs neapgrūtina sevi ar skatīšanos spogulī.
