Ogres rajona zivju inspektoriem un organizācijas “Mēs — zivīm” darbiniekiem, kā arī saprātu atguvušajiem (cerams, ka tā) jauniešiem kāds notikums Lobes ezerā visu mūžu paliks atmiņā kā kaut kas nepatīkams, absurds un negatīvisma pilns.
Ogres rajona zivju inspektoriem un organizācijas “Mēs — zivīm” darbiniekiem, kā arī saprātu atguvušajiem (cerams, ka tā) jauniešiem kāds notikums Lobes ezerā visu mūžu paliks atmiņā kā kaut kas nepatīkams, absurds un negatīvisma pilns. Šis notikums izskanēja visā Latvijā, bija rādīts vairākos televīzijas raidījumos. Šāda situācija iespējama jebkurā ūdenskrātuvē, taču tā nevajadzētu notikt.
Lobes ezera “asiņainā svētdiena”
Šajā dienā divi sabiedriskie zivju inspektori J. Gatovskis un D. Roga nolēma aizbraukt uz zemledus copi Lobes ezerā.
Jau pašā rīta agrumā abi ievēroja, ka sešu jauniešu grupa, ik pa brīdim lietojot alkoholiskos dzērienus, no ezera ledus āliņģiem izceļ zemmēra līdaciņas un steidz viņas noslēpt piekrastes niedrēs.
Sapratuši, ka ar tādu pārspēku galā netiks, abi inspektori sazinājās ar diviem saviem kolēģiem un, sagaidījuši viņus, devās pārtraukt nelikumīgās darbības. Jau sākumā zivju inspekcijas darbiniekiem bija skaidrs, ka likumīgi te nekas nenotiks. Izņemot vienīgo daiļā dzimuma pārstāvi, šajā jauniešu kompānijā visiem bija gan makšķerēšanas kartes, gan ezera licences. Apsveicami! Taču tālākais jau liek par daudz ko padomāt.
Kaut arī inspektori parādīja savas apliecības jau pašā sākumā, iedzērusī kompānija izvirzīja pretenzijas — kāpēc šie vīri neliek viņus mierā? Kad inspektori meldros atrada un parādīja zemmēra līdaciņas, jaunieši kļuva ļoti agresīvi, ņēma rokās leduscirtni (vergu) un draudēja ar to. Zivju inspekcijas pārstāvjiem nācās raidīt gaisā brīdinājuma šāvienu. Pēc tā iedzērušie jaunieši nedaudz nomierinājās, taču mutiski draudi nepārtraukti turpinājās. Šīs bīstamās situācijas dēļ Zivju inspekcijas darbinieki vērsās pēc palīdzības Valsts policijā.
Ak, šī nelaimīgā ģeogrāfija!
Ģeogrāfiski Lobes ezers ir Ogres rajonā, taču ūdenskrātuves austrumu krasta josla ar garāmvedošo meža ceļu — jau Aizkraukles rajona pusē.
No abu rajonu centriem līdz ezeram ir ap 50 kilometru, taču policija ieradās tikai pēc divām stundām, kaut gan šo ceļu var veikt pusstundā, pat nepārkāpjot satiksmes noteikumus.
Varbūt Valsts policijas abu rajonu dežūrdaļas darbiniekiem radās domstarpības par izsaukuma norīkošanu, jo pārkāpums it kā izdarīts Ogres rajona pusē, bet likuma pārkāpējus konvojēja no ezera uz krastu, kas jau ir Aizkraukles rajona pusē?
Turpinājums seko
Vienam no zivju inspektoriem dodoties malā, lai sagaidītu policijas darbiniekus, viens no jauniešiem, paķēris leduscirtni, uzbruka citam inspektoram. Iespējams, tāpēc, ka uzbrucējs bija uz “mīkstām kājām”, inspektors varēja izvairīties no sitiena.
Šajā brīdī viens no inspektoriem piezvanīja policiju sagaidīt aizgājušajam kolēģim un, izskaidrojis situāciju, aicināja viņu atpakaļ. Kad viņš ieradās, trīs jaunieši uzbruka arī viņam. Inspektors J. raidīja vēl vienu brīdinājuma šāvienu gaisā, taču uzbrucējus tas neapturēja. Trijatā nogāzuši viņu uz ledus, jaunieši mēģināja atņemt ieroci. Tas neizdevās, jo tajā brīdī tuvojās policijas darbinieki. Redzot, ka nu pārspēks ir otrā pusē, bravūrīgā kompānija metās bēgt, bet cik ātri un tālu aizskriesi, ja zem kājām slidens un smadzenēs valda alkohols?
Nedaudz izbrīnīti Zivju inspekcijas darbinieki bija par to, ka šai jauniešu kompānijai uzrakstīts tikai apzināšanas protokols, un… viss. Tā vietā, lai piedzērušos jauniešus nogādātu aizturēšanas izolatorā un atskurbšanas brīdī uzrakstītu protokolu, Aizkraukles policijas darbinieki viņus vienkārši atlaida. Alkohola apreibinātā kompānija pēc visa tā, ko bija sastrādājusi uz ledus, policistu klātbūtnē sasēdās trijās automašīnās un devās nezināmā virzienā!
Nobeiguma vietā
Varam konstatēt faktu: ierosināts kriminālprocess, ko izskatīs tiesā. Pašreiz notiek apzināto personu nopratināšana un lietas būtības noskaidrošana. Varu droši apgalvot, ka par šo notikumu interesēsies vismaz 150 tūkstošu legālo makšķernieku, vēl pāris tūkstošu “svētdienas” copmaņu un arī tie, kam makšķernieku kartes, licences, dažādas atļaujas vai vispārējie noteikumi vienkārši ir “pie kājas”.
Visiem interesēs, vai varam Latvijas valsts likumiem vienkārši uzspļaut un iemest ar tukšu pudeli vai tomēr būs jārēķinās ar sekām.
Dzīvosim, redzēsim!
