“Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai” — rakstīts likumā “Par policiju”.
“Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai” — rakstīts likumā “Par policiju”. Savukārt likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” paredzēts, ka tiesības uz pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar likumu nav mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.
Sabiedrība neiebilstu, ja vien mūsu valsts budžets būtu pārpildīts un pensionāriem nebūtu problēmu. Tomēr vairākums Latvijas iedzīvotāju spiesti dzīvot, knapi “savelkot galus” vai pat nabadzībā. Pensionāru kategoriju ik gadu papildina vairāki simti vai pat tūkstoši jaunu, spēcīgu pensionāru no Valsts policijas, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, robežsardzes. Policisti visās Eiropas Savienības valstīs, Igaunijā un Lietuvā strādā līdz 62 gadu vecumam, Latvijas policija ir izņēmums, un jau 50 gados spēcīgi vīri un sievas var neko nedarīt un sēdēt tautai uz kakla, saņemot diezgan ievērojamas pensijas — Ls 160 — Ls 280 un vairāk.
Kāpēc Latvijas valsts amatpersonas nevēlas sakārtot likumus un noteikt, ka policijā un citos Iekšlietu ministrijas dienestos dienējošie dodas pensijā 62 gados, kā to prasa Valsts pensijas likums, nevis 50 gadu vecumā?
Atrunas var atrast vienmēr: smags, riskants darbs, nenormēts darbalaiks un daudz citu. Tomēr tas viss bija pagātnē. Tagad likums “Par policiju” un citi likumi policistiem nosaka darba laiku, darba drošību, citas sociālās garantijas. Ja kāds policijā neievēro darba laiku un strādā ilgāk, nekā atļauj Latvijas likumi, tā ir viņa paša problēma vai pat pārkāpums.
Smagi darba apstākļi ir ne tikai policijā. Nesen uzbrukts mediķiem slimnīcās, ātrās palīdzības izsaukumos. Ar veselību un dzīvību riskē pastnieki, iznēsājot pensijas, apsardzes darbinieki, pašvaldības policisti, kuriem pensionēšanās vecums ir tāds pats ka visiem —– 62 gadi.
Arī daudzi policijas darbinieki nesaprot, kāpēc viņiem, sasniedzot 50 gadu vecumu, jādodas pensijā, ja veselība ļauj strādāt līdz pat 62 gadiem. Tā vietā lai policijas darbiniekiem paaugstinātu atalgojumu, nauda tiek novirzīta jauno pensionāru uzturēšanai, kuri pēc tam turpina darbu policijā, tikai kā līgumstrādnieki, papildus saņemot pensiju.
Nav saprotams arī, kāpēc daudziem policijā strādājošajiem piešķirtas speciālas dienesta pakāpes?
Var redzēt, ka iekšlietu ministri, kuri nekad nav strādājuši policijā, robežsardzē vai kādā citā specializētā dienestā, nesaprot, kas tur notiek, un nespēj pareizi izvērtēt policijas un citu darbinieku kvalifikāciju, veiktos pienākumus un samaksu. Tāpēc dienestu vadītājiem izdodas veiksmīgi “iepūst miglu” ministru acīs, panākt labus rezultātus, lai saglabātu sev un saviem darbiniekiem speciālas dienesta pakāpes. Tas savukārt ļauj nepamatoti saņemt lielu atalgojumu, salīdzinot ar citās valsts struktūrās strādājošajiem, kā arī nepelnīti agri (50 gadu vecumā) doties izdienas pensijā. Tas viss kopā rada zaudējumus Iekšlietu ministrijai, valsts budžetam, kā arī morālo kaitējumu Latvijas tautai, jo ir acīm redzama netaisnība.
Tāpēc vajadzētu sākt diskusijas par to, vai policijas darbiniekiem vajadzētu doties pensijā 50 vai 62 gadu vecumā? Vai vajadzētu policijā saglabāt dienesta pakāpes, kā tas ir militāristiem, vai tomēr pārņemt Eiropas Savienības, Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kur policijai dienesta pakāpju nav? Latvijā pašvaldības policijas darbiniekiem arī nav speciālo dienesta pakāpju.
Ir aizdomas, ka Valsts policijas Personālas daļas vadībai nav izstrādāts rīcības plāns. Vismaz daudzas policijas amatpersonas par tādu nav dzirdējuši un ir sašutušas par kadru politiku Valsts policijas iekšienē. Iekšlietu ministrijā savukārt par notiekošo neliekas zinis, jo nevēlas sev sagādāt lieku darbu. Jauno policijas darbinieku priekšlikumi par pensionēšanās vecuma izmaiņām, tādējādi palielinot atalgojumu, netiek izskatīti un pārāk uzbāzīgiem darbiniekiem tiek piedraudēts ar sankcijām.
Mēs saprotam vecos policijas darbiniekus, kuri drīz sasniegs 50 gadu vai jau ir šajā vecumā. Viņi cenšas visādā veidā pēc iespējas ilgāk noturēties savos amatos, lai jebkurā mirklī, ja viņus padzīs no policijas, varētu doties pensijā, neatbildot par notiekošo. Bet mēs, jauni, strādātgriboši policisti, nevēlamies strādāt pēc iesīkstējušas vecās sistēmas, kas neko labu ne policijai, ne tautai nedod.
Ar patiesu cieņu — jaunie policijas darbinieki
