Kņudēšana, niezoša, pulsējoša sajūta lūpas apvidū nav bijusi sveša nevienam no mums. Liekot lietā dažādas ziedes vai vecmāmiņas metodes, var mēģināt atbrīvoties no vīrusa, taču bieži vien tas ir spēcīgāks par vēlmi tikt vaļā no nelūgtā ciemiņa. Un, skat, pēc dienas lūpu jau “rotā” caurspīdīgs, ar šķidrumu pildīts pūslītis, kas rada neērtības sajūtu, ir neglīts un traucējošs. Ar herpes vīrusu cilvēkam jāsadzīvo visu mūžu, tā iznīdēšanai vakcīnas Latvijā nav.
Imunitātes signāls
Herpes vīrusam ir vismaz septiņi dažādi paveidi, — stāsta infektoloģe Stradiņa universitātes Pediatrijas ka-
tedras docente Dace Zavadska. Klasiskākais tā paveids izpaužas uz sejas — lūpām, deguna, arī acīs. Tautas valodā vīrusa darbības rezultātu sauc par aukstuma pumpu. Ārste stāsta, ka ar herpes vīrusu inficējas visi cilvēki līdz 15 gadu vecumam. 90 procentu iedzīvotāju ir šī vīrusa nēsātāji, bet ne katram parādās herpes infekcija. “Vīruss ieperinās un dzīvo muguras smadzenēs un organisma stresa laikā aktivizējas, taču zinātniski tā arī nav pierādīts, kādēļ vieniem tas aktivizējas bieži, bet citiem aukstumpumpas ir reta parādība,” stāsta D. Zavadska.
Latvijā aptuveni katram trešajam herpes infekcija ik pa laikam atkārtojas. Bērni parasti sevi inficē, esot ciešā kontaktā ar vecāku inficēto ādu. Vīruss nonāk uz ādas, pāriet uz muguras smadzeņu nervu šūnām, kur paliek miera stadijā līdz brīdim, kamēr aktivizējas. “Ja cilvēkam ir stress, kāds emocionāls pārdzīvojums, viņš ir garīgi pārslogots darbā vai gluži vienkārši saaukstējies, imūn-
sistēma aktivizējas un herpes vīruss var “mosties”. Protams, cilvēkiem ar stiprāku imunitāti izstrādājas lielāka aizsardzība pret vīrusu un ir mazāks risks saslimt,” uzsver ārste. Arī sievietēm menstruācijas un grūtniecības periodā ir lielāka iespējamība attīstīties herpes vīrusa infekcijai. Īpašs risks smagi saslimt ir AIDS un onkoloģiskajiem pacientiem.
Lipīgas!
Herpes ir lipīgas. Ja tās piemetušās kādam ģimenes loceklim, pārējiem cītīgi jāmazgā rokas, jāsargā acis. Ar roku nav vēlams aiztikt čulgas un kreveles, jāizvairās no skūpstiem. Retāk, bet infekcija var tik pārnesta uz acīm. Ja spaidām herpes pūslīti un tūlīt pēc tam berzējam acis, ir liela varbūtība, ka pārnestas infekcijas dēļ ap acu plakstiņiem var veidoties čūla.
Tā kā pret herpes vīrusu nav atklāta terapija, ārstēt iespējams tikai slimības simptomus, un tā ir lokāla terapija. Ziedes, kas satur cinku vai ir ar pretvīrusu iedarbību, ir visiecienītākais līdzeklis, bet, kā atklāts vairākos pētījumos, to iedarbība ir visai nosacīta. “Pretvīrusa ziedēm tikai tad ir nozīme, ja tās sāk lietot, tiklīdz sajūt kņudēšanu ap lūpām un pulsējošā vieta sāk piepampt. Ja smēre tiek uzklāta astoņas stundas pēc pirmajām sajūtām un uz lūpas jau manāma pūslīša veidošanās, ir par vēlu,” stāsta ārste.
Dažkārt cilvēki herpes vīrusu pārcieš ļoti smagi, tādēļ otra ārstēšanas metode ir lietot pretvīrusa medikamentus, ko iesaka ārsts. Jo ātrāk zāles sāk lietot, jo labāks efekts, — skaidro D. Zavadska. Ja herpes vīrusa izraisītā slimība atkārtojas ļoti bieži, pretvīrusu medikamenti varētu būt lietderīgi, taču jāatceras, ka, tos dzerot, vīruss pavisam neizzūd, tas tāpat izplatās un var aplipināt citus cilvēkus. “Vīruss riņķo asinīs, bet ar zālēm neļaujam tam cirkulēt un uz brīdi tas atkal “iemieg”,” skaidro ārste. Ar briljantzaļo vai joda šķīdumu, ko mēdz klāt uz herpēm, vīrusu ierobežot nav iespējams, taču šādi spirtu saturoši līdzekļi var veicināt ātrāku ādas raga slāņa atjaunošanos un dzīšanu.
Trešais veids ir vakcinācija. Līdz šim nav atklāti ārstnieciski līdzekļi, tajā skaitā vakcīna, ar kuru palīdzību varētu novērst pirmreizēju saslimšanu ar herpes vīrusu. Šodien vēl nav iespējams iznīcināt “guļošos” vīrusus dziļo slāņu nervu šūnās. Taču dažkārt terapijā tiek izmantota vējbaku vakcīna, ko lieto bērniem. Jo arī vējbakas, kuru ārējie simptomi ir izsitumi ar pūslīšu veidošanos, visa ķermeņa nieze, ir herpes infekcijas paveids. “Ar saņemto vakcīnu mēs it kā liekam imūnsistēmai saprast, lai tā darbojas aktīvāk tieši pret šo vīrusu,” skaidro infektoloģe.
Herpes stadijas
Dedzināšanas fāze — pirms parādās izsitumi, āda niez, deg, tirpst. Šajā fāzē infekciju varētu pilnīgi apturēt. Laiks no inficēšanās līdz slimības izpausmei ir apmēram no divām dienām līdz nedēļai. Inkubācijas periodā cilvēks jūtas slikti, ir nomākts, noguris, var sāpēt galva, muskuļi, būt neliela temperatūra.
Čūlu fāze. Pūslīši veidojas dažādā laika periodā, kas ilgst no dažām stundām līdz dienām, biežāk tie parādās grupēti vai kaudzītēs. Pūslīšos krājas duļķains šķidrums, kas satur jaunus vīrusus un tādēļ ir ļoti lipīgs.
Sulošanās fāze. Šī ir nepatīkamākā un nejaukākā fāze. Čulgas pārplīst un pārvēršas par vienu sāpīgu, slapju augoni. Šajā laikā vīruss tiek pārnests uz citu cilvēku. Čulgas sāk apraut krevele.
Kreveļu fāze. Veidojas krevele. Šī fāze ir visievainojamākā — ja kreveli noplēš, slimā vieta plaisā un asiņo. Karstuma sajūta mēdz būt vēl ilgi pēc sadzīšanas. Smagākos gadījumos var arī palikt rētas. Sadzīšanas fāze dažkārt ilgst pat vairākas nedēļas un parasti beidzas bez sekām. ◆
