Zalvēnietis Arnolds Upītis, kopjot tuvinieku atdusas vietas Pilskalnes pagasta Gudiņu kapos, atradis milzīgu ozolu un lapegli.
Zalvēnietis Arnolds Upītis, kopjot tuvinieku atdusas vietas Pilskalnes pagasta Gudiņu kapos, atradis milzīgu ozolu un lapegli. Viņš grib zināt, vai tie ir dižkoki.
Zalves un Pilskalnes pagastā milzīgu koku ir ļoti daudz. Tā ir arī senajos Gudiņu kapos, kuri ir uz paša Mēmeles krasta. Šī kapsēta ir ļoti sena, un tajā apbedījumus vairs neveic.
— Pagājušajā sestdienā kapos bija mirušo piemiņas svētbrīdis, kuru vadīja evaņģēlists Alvis Āboltiņš. Pirms tam kapus sakopām. Manuprāt, liela lapegle, kuras apkārtmērs ir 2,83 metri, un 4,20 metrus resns ozols varētu būt dižkoki. Lapeglei lielajās vēja brāzmās blakus kritušais koks nolauzis zaru, bet pati saglabājusies un zaļo tālāk, — stāsta Upīša kungs.
***
“Staburags” noskaidroja, ka pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikumiem, kuri apstiprināti 1997. gada 21. oktobrī, īpaši aizsargājamos kokus, kā arī vietējos un svešzemju sugu kokus dižkokos iedala pēc noteikta apkārtmēra un augstuma.
Ozola apkārtmēram 1,3 metrus (tādā augstumā mēra visus kokus) no pamatnes uz augšu jābūt 5 metriem, augstumā — 32 metriem, Eiropas lapeglei — 3,2 un 39 metriem, Krievijas lapeglei — 3 un 34 metriem. Tā ka Upīša kunga apmērītie milzeņi dižkokiem vēl nav pieskaitāmi.
***
Fakts
Dižkoka bērza apkārtmēram jābūt 3 m, augstumam — 30 m, eglei — 3 un 37 m, gobai — 4 un 28 m, ievai — 1,7 un 22 m, kadiķim — 0,8 un 11 m, kļavai — 3,5 un 27 m, liepai — 4 un 33 m, osim — 4 un 34 m, pīlādzim — 1,7 un 21 m, priedei — 3 un 38 m.
