Ar Latvijas vārdu saistītie notikumi pasaulē un pašu mājās pēdējā laikā liek aizdomāties, ka mums būtu vajadzīga viena īsta “latviešu nacionālā goda glābšanas programma”.
Ar Latvijas vārdu saistītie notikumi pasaulē un pašu mājās pēdējā laikā liek aizdomāties, ka mums būtu vajadzīga viena īsta “latviešu nacionālā goda glābšanas programma”. Nupat Rīgā notika Eiropas Sieviešu apvienības vadības grupas sēde, kurā runāja par to, kā mazināt Rīgas kā seksa tūrisma pilsētas tēlu, nu cīņai par latviešu tēlu pasaulē pievērsusies arī valdība.
Ārlietu ministrija sašutusi par latviešu strādnieku apsaukāšanu Zviedrijā. Latvijas vēstnieks šajā valstī Artis Bērtulis nosūtījis vēstuli Zviedrijas arodbiedrības centrālās organizācijas vadībai, kurā pauž sašutumu par Zviedrijas plašsaziņas līdzekļos latviešu strādniekiem veltītajiem apzīmējumiem “atkritumi jeb mēsli”.
Nav šaubu, ka šādi izteikumi pauž attieksmi, kura nekādā ziņā nav savienojama ar labām kaimiņattiecībām, un diez vai tam drīkstam nepievērst uzmanību. Neiecietības iemeslam ir loģisks izskaidrojums — latviešu darbaspēks daudzās Eiropas Savienības valstīs ir lētāks nekā vietējais.
Nav pirmā reize, kad līdz Latvijai nonāk vēsts par noraidošo un nereti pazemojošo attieksmi pret latviešu viesstrādniekiem. Tie, kuri ārzemēs pabijuši, to izskaidro ar skaudību par latviešu čaklumu, jo pie dzīves grūtībām pieradušie “letiņi” tiek galā ar darbiem, kurus vietējie par šādu samaksu nedarītu. Daļa taisnības tajā noteikti ir, taču reizēm tomēr attieksmē vainojami arī paši latvieši, jo iespaidu par visu nāciju var radīt arī viens cilvēks, kurš rīkojies zemiski.
Kad Īrijā strādājušam aizkrauklietim reiz jautāju, vai tiešām vietējo attieksme ir neizturama, viņš īsi teica: “Viņi mūs vienkārši necieš!”. Un piebilda, ka attieksme mainās, kad cilvēkus iepazīst, un īri pārsteigumā secina, ka latvieši tomēr ir labsirdīga un jauka tauta.
Katram sirdi uz paplātes neparādīsi, un svešumā esošos valdība nenosargās. Varbūt aizliegt izbraukt no Latvijas? Situācijā, kad lielākajai daļai sabiedrības jācīnās par izdzīvošanu, arī tas nav risinājums. Varbūt vienīgā izeja valdībai ir pacensties, lai normalizētu tautas dzīvi Latvijā, un tas nāktu tikai par labu arī latviešu pašapziņai un tēlam pasaulē.
