Plūdu briesmas Pļaviņu iedzīvotājiem vairs nedraud. Ledus sastrēgums izkliedējies Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
Plūdu briesmas Pļaviņu iedzīvotājiem vairs nedraud. Ledus sastrēgums izkliedējies Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Par saspringtajiem brīžiem liecina tikai ledus krāvumi krastā. Lai apskatītu plūdu radītās sekas, Pļaviņās un Jēkabpilī vakar ieradās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.
Gaida ūdeni no Baltkrievijas
Pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Pļaviņu posteņa, gaidot ministru, vērojam atsevišķus nelielus ledus gabalus, kuri lēnām peld garām pa Daugavu, un ledus kalnus upes krastā. Tie pavasarīgajā saulē kusīs vismaz pāris nedēļu, atgādinot par iespējamajām plūdu briesmām, ko pļaviņiešiem nācās pārdzīvot naktī no 17. uz 18. martu. Ūdens līmenis tad pārsniedza kritisko, un sāka applūst Pļaviņu vidusskolas pagalms, slimnīcas teritorija un citas zemākās vietas.
VUGD Aizkraukles brigādes komandieris Aivars Pastars stāsta, ka šobrīd Daugavā ūdens līmenis ir ievērojami zemāks. Tas tāpēc, ka Daugavas augštecē strauji sācies pavasaris. Intensīvi kūst sniegs, un upē gaidāms liels ūdens pieplūdums. Pašreizējais zemais līmenis ļaus Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ieplūst lielākam daudzumam palu ūdeņu, un upes krasti neapplūdīs.
Vajadzīgs augstāks dambis
Godmaņa kungs uzklausīja Pastara kunga ziņojumu par paveikto plūdu novēršanā un kopā ar Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāju Guntu Žildi un Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāju Pēteri Keišu pārbaudīja visu Daugavas krastu Pļaviņu pilsētas teritorijā.
Ministrs ar ironiju norādīja, ka plūdu gadījumā pirmā ēka, kura jāevakuē, ir tieši ugunsdzēsēju postenis. Viņš solīja postenim nodrošināt laivu, kuras tam vēl līdz šim nav.
Izvērtējot situāciju, Godmaņa kungs uzsvēra, ka reālākā palīdzība Pļaviņu iedzīvotājiem būtu pilsētas aizsargdambja paaugstināšana, lai tam netiktu pāri ledus un palu ūdeņi. Dambi varētu paaugstināt vienlaikus ar Jēkabpils pilsētas aizsargdambja remontu, kurš šopavasar ievērojami bojāts.
Spridzināšanai vajadzīgs miljons
Keiša kungs atgādināja arī par 1997. gadā izstrādāto projektu, kurā paredzēts padziļināt upi līkumā pie dolomīta pārstrādes rūpnīcas. Tieši šajā vietā katru gadu iestrēgst ledus, un pilsētai draud applūšana. Bija aprēķināts, ka klints spridzināšana un dolomīta atsiju aizvākšana varētu maksāt ap 500 tūkstošu latu. Šodien darbi izmaksātu vismaz divas reizes dārgāk, taču tik un tā tas ir viens no reālākajiem projektiem, kurš Pļaviņas paglābtu no plūdiem uz visiem laikiem. Godmaņa kungs solīja padomāt arī par šo iespēju, lai gan finansējuma apjoms ir ierobežots, un naudu nāksies piešķirt tiem projektiem, kur ar mazākiem ieguldījumiem var palīdzēt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.
— Jādomā, ko reāli varam izdarīt jau līdz nākamajam pavasarim, — teica Ivars Godmanis.
Pārsteidz vienaldzība
Apskatot Pļaviņu pansionāta ēku, kuras pagalmā arī šopavasar skalojās Daugavas ūdeņi, Godmaņa kungs interesējās arī par pansionāta ugunsdrošību. Viņu pārsteidza fakts, ka vecās ēkas trešajā stāvā izmitināti 30 pārvietoties nespējīgu iemītnieku.
Te dūmu detektori vien nepalīdzēs. Lielāka ugunsgrēka gadījumā varēs izglābt tikai dažus cilvēkus. Viņš ieteica padomāt ne tikai par jaunas ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu, bet arī par iespēju iemītniekus pārvietot uz ēkas pirmo stāvu.
Viņu pārsteidza arī pansionāta administrācijas vienaldzīgā attieksme un neieinteresētība kaut ko mainīt, lai neatkārtotos tādas traģēdijas, kā pansionātā “Reģi”.
Jāsāk remontēt
Valdība plūdu radīto seku novēršanai Jēkabpilī un Pļaviņās piešķīra 350 tūkstošu latu. Pļaviņu pašvaldībai — 36 tūkstošus latu.
— Vairākās vietās sabojāts dambis, būs jāatjauno asfalts Pļaviņu vidusskolas un pansionāta teritorijā. Lieli bojājumi ir arī tiltam Daugavas ielā pie Pļaviņu vidusskolas, — saka Pļaviņu domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. — Tilts steidzami jālabo, jo tas apdraud satiksmes drošību — plūdi izskalojuši tilta pamatus. Jāatjauno arī vairāku ieliņu segums Gostiņos.
