Jumis ir auglības dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi. Folklorā teikts — miežu Jumis, rudzu Jumis, linu, riekstu Jumis. Taču “Kļaviņu” mājas saimniecei dārzā izaudzis kabaču jumis.
Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena stiebra, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Folklorā norādīts ir arī olu jumis, domājot olu ar diviem dzeltenumiem. Taču nekur nav pieminēts kabaču jumis. Tāds izaudzis Bebru pagasta “Kļaviņu” saimnieces dārzā. Viņa stāsta, ka šogad kabači padevušies īpaši, to pietiek ne tikai pašu ģimenei, bet iznāk arī radiem un draugiem. “Neesam “biezie”, tāpēc to mēslošanai izmantoti tikai kūtsmēsli — nekādas ķīmijas”, smej saimniece. Kabaču audzētāja neparasto jumi atdeva radiem, jo izlasījusi ticējumu, ka jumim piedēvēta spēja veicināt auglību, proti, ticis uzskatīts: ja sieviete vai aita to apēd, piedzims dvīņi. “Man divi bērni jau ir, vairāk negribu,” teic Bebru pagasta zemniece, kurai saimniecībā aitu gan nav. Interesanti, ka aitām auglību nes tikai sieviešu atrastie un glabātie jumji, savukārt vīriešu atrastie vairo bagātību, bet gadījumos, kad jumi izbaro aitai, atradēja dzimums nav svarīgs.
Kas to lai zina, varbūt rezultāts ir vienkārši kabaču augstākā mīlestības izpausme — tā mīlēja viens otru, ka saplūda vienā…
