Te — mūsu zeme. Debesis. Nav svešs nekas. Vismazāk te ir māņu.
Te — mūsu zeme. Debesis. Nav svešs
nekas. Vismazāk te ir māņu.
Kā zaļa vilna kalnā zviedru mežs,
bet varētu būt norvēģu vai dāņu.
Un kas par to— To projām nenesīs
un vairāk nevedīs kā mūsu pašu.
Tas mūsu gabals allaž — debesīs
ar tūkstoš zvaigznēm,
vēju brīvo dvašu.
Tāpat te vakari un rīti nāks,
pa reizei auglīgs lietus pāri nolīs.
Tāpat te daža čūska ritinās,
kaut mīt zem egles nevis
rūķis — trollis.
Kā zaļa vilna kalnā zviedru mežs,
bet kaimiņos jau norvēģu vai dāņu.
Un līksmīgs trollis bārdā smej un kreķš:
“Es nevilinu prom aiz jūrām Jāņus.
