Vilnis Plūme,
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Ar lielām bažām, jo pat bez precīziem aprēķiniem varu teikt, ka nākamajā gadā novada budžetā naudas būs vismaz par 800 tūkstošiem latu mazāk. Patlaban apzinām visas jomas, lai konkrēti zinātu, kur un par cik būs mazāk.
Lai kā arī būtu, dome darīs visu, lai tiem darbiniekiem, kam algas ir līdz 360 vai 400 latiem mēnesī, tās netiktu samazinātas. Lielāko algu “likteni” vēl lemsim, centīsimies, lai no darba nevienu nevajadzētu atbrīvot.
Protams, nevarēsim veikt vairākus remontus gan izglītības, gan citās pašvaldības pakļautības iestādēs. Domāju, ka Aizkraukles ģimnāzijas sporta halles celtniecības pirmo kārtu pabeigsim, taču nevaru pateikt, kā būs ar tās izmantošanu. Es tomēr esmu optimists un domāju, ka gadu vai divus valstij būs grūtāk, bet tad mēs atkal “tiksim uz ceļa”.
Aigars Kalniņš,
SIA “RRKP būve” valdes priekšsēdētājs
— Es saprotu, ka krīze citās valstīs ietekmējusi arī Latvijas ekonomiku un valdība cenšas lietas sakārtot tā, lai bez līdzekļiem nepaliktu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri.
Mūsu celtniecības uzņēmumu ietekmēs pievienotās vērtības nodokļa palielinājums no 18 līdz 21 procentam. Ir jau noslēgti līgumi, bet tos būs grūti izpildīt, jo nu šis nodoklis ir lielāks. Sāksies cīņa par izdzīvošanu. Tagad “RRKP būvē” strādā 127 celtnieki, bet daļu nāksies atbrīvot, jo nebūs pasūtījumu — nebūs ne ko celt, ne remontēt. Algas vēl grūti prognozēt — ja būs darbs, tās varēs nesamazināt.
Aivars Pastars,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris
— Negatīvi, jo nezinu, kā izdzīvosim. Pēc neoficiālas informācijas, mums apmēram par 100 latiem būs mazāka alga, dokumentu par to gan vēl neesam saņēmuši. Problēmas radīs arī tas, ka par 25 procentiem mums jāsamazina saimnieciskie izdevumi degvielai, komunālajiem pakalpojumiem, telefona sarunām un citiem. Mēs jau tagad dzīvojam “no rokas mutē”. No darba atbrīvoti divi virsnieki, tagad paliks 81 darbinieks. Štatus, domāju, vairāk nesamazinās.
