Valentīna Suslova, aizkraukliete
— Tie, kas sāka šo visu, nekārtības Sīrijā, lai arī pie sevis uzņem bēgļus. Tautas viedokli neviens neprasīs, un manas domas neko nemainīs. Ja reiz cilvēki nonākuši šādā situācijā, ka jābēg no kara, no savas dzimtenes, jāpalīdz. Tas nekas, ka viņiem cita ticība, valoda. Mēs Latvijā esam iemācījušies sadzīvot, neraugoties uz reliģisko piederību. Dzīvosim, meklēsim kopēju valodu. Valoda gan jāmāca pēc viņu izvēles. Atceros, kad sāku strādāt Aizkrauklē, VEF, gribēju iemācīties runāt latviski, bet daudzi man aizrādīja, ka nepareizi runājot, lai labāk nemokos. Turpmāk un arī tagad runāju tikai krieviski.
Tomass no Aizkraukles
— Manuprāt, šis jautājums skar lielākās pilsētas. Nevajag viņus te. Mana vecāmāte saņem mazāku pensiju, nekā sola bēgļiem maksāt. Ja vērtē viņus kā potenciālu darbaspēku, domāju, ka mēs paši saviem spēkiem labi varam strādāt. Ja viņi mani netraucētu, nedarītu visu, ko par bēgļiem rāda internetā — uzbrukumus vietējiem, nekārtības, kautiņus —, lai dzīvo. Bet tā noteikti nenotiks. Protams, jācenšas iemācīt valodu, cieņu pret mūsu kultūras vērtībām, lai netaisa kaut kādas jukas.
Endijs no Daudzevas
— Uzskatu, ka mums viņi nav jāuzņem. Latvijā jau tā ekonomika nav spīdoša. Rūpēties par šiem cilvēkiem nozīmē papildu tēriņus. Arī darba tirgus nav spīdošs — darba vietu maz, un viņiem nebūs viegli atrast ko piemērotu. Draugs dzīvoja Vācijā, atbrauca un stāsta, ka tur bēgļi dzīvo uz nebēdu, uzturas tāpēc, ka valsts maksā vien par to, ka viņi dzīvo šajā valstī. Rīko protestus pret dažiem eiropiešiem raksturīgiem svētkiem vai paradumiem, cenšoties uzspiest savu viedokli un mainīt vāciešu kultūru. Tas pats var notikt arī Latvijā. ◆
