Lija Saldovere, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vēstures skolotāja
— Šo jautājumu ar vecāko klašu audzēkņiem pārrunājām vēstures stundās, un viņu jautājumi ir — kā notikumi Ukrainā, sarunu rezultāti ietekmēs Latviju? Pamiers starp karojošajām pusēm, ko pieņēma šajās sarunās, protams, iepriecina, bet cits jautājums — vai un kā tas tiks ievērots? Miera sarunas vienmēr bijis ilgstošs process, un tāds izvērtīsies arī Krievijas un Ukrainas gadījumā. Lai arī par galvenajiem nemiera cēlājiem nosauc seperātisko reģionu kaujiniekus, skaidrs, ka eksistē kāds pelēkais kardināls, kas darbojas Krievijas labā un uztur saspīlētu situāciju.
Edgars Bērziņš,
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs
— Raugoties no vēsturnieka viedokļa, Ukrainas situācija un sarunas Minskā ļoti līdzīgas notikumiem pagājušajā gadsimtā, 1938. gadā, kad Anglija, Francija, Itālija un Veimāras republika jeb Vācija parakstīja Minhenes vienošanos un ļāva anektēt Čehoslovakijas rietumu daļu. Tā bija tā sauktā nomierināšanas politika, un līdzīgu īsteno arī Minskas sarunās. ES sankcijām pret Krieviju lielas nozīmes nav, tāpēc tagad jāsper nākamie soļi. Savādi, ka šajās sarunās kā pilntiesīgs loceklis piedalās arī pats agresors — Krievija. Vēsturē Krievija, slēpjoties aiz slāvu tautas aizstāvēšanas, līdzīgu taktiku piemērojusi vairākkārt. ◆
