Vija Liepiņa, Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
— Vai ir pareizi sadalīt šīs funkcijas? Manuprāt, nē, tā ir nevajadzīga sadrumstalošana. Varbūt notāri par to priecājas, iedzīvotājiem dotas plašākas iespējas izvēlēties. Tomēr man ir mazliet skumji. Dzimtsaraksti — pats termins norāda, ka te veido dzimtu sarakstus, tam būtu jābūt vienuviet. Ja šāds lēmums pieņemts, tad ir bijuši argumenti. Varbūt lielajās pilsētās bija grūtības reģistrēt laulību, bet mūsu pusē — Pļaviņās, Koknesē, Aizkrauklē — nekādu problēmu. Dzimtsarakstu nodaļā piedāvājam reģistrēt laulību gan ar ceremoniju, gan vienkārši un lietišķi. Pēdējā laikā biežāk izvēlas vienkāršu laulību reģistrāciju, reiz pat lūdza neiedegt sveces. Šobrīd lemj arī par liecinieku, kas apliecina, ka laulība ir likumīga un tai nav nekādu šķēršļu, nepieciešamību, jo vajadzīgās ziņas mēs pārbaudām iedzīvotāju reģistrā. Esam elastīgi, un iespējami izpildām visas laulību reģistrētāju vēlmes. Nedomāju, ka iespēja reģistrēt laulību pie notāra reģistrēto laulību skaitu būtiski palielinās.
Valdis Baltruks, kalpo Kokneses luterāņu baznīcā
— Negatīvi. Laulība, tāpat kā piedzimšana un nāve, ir vienreizējs notikums cilvēka mūžā. Tā ir divu dvēseļu sastapšanās un solījums, sniedzot roku mūža derībai, būt kopā līdz vecumdienām. Vai tādu notikumu var noformēt pie notāra ar zīmogu? Tas ir pārāk lēti. Protams, ir gadījumi, kad cilvēki attiecības var reģistrēt arī tā, piemēram, atraitņi jau lielākā vecumā, lai kopā pavadītu vecumdienas. Vai arī, ja laulība ir kārtējā, “ento” reizi, tad var arī pie notāra. Bet attiecības, kurās sola būt kopā, līdz nāve šķirs, pie notāra reģistrēt tik tiešām ir prasti. ◆
