Dace Lancmane,
jaunjelgaviete
— Nekas jau nav mainījies. Cilvēki neievēroja ierobežojumus, turpina to darīt un darīs. Cilvēki iet ielās un pulcējas baros. Prasība par sejas maskām sabiedriskajā transportā ir bezjēdzīga, jo veselam cilvēkam tā neko nedod. Lai sejas maska pildītu savu funkciju, tai jābūt kvalitatīvai kā mediķu maskai, kas nelaiž cauri mikrobus. Maska pēc divām stundām jāmaina, grūti iedomāties, ka visiem sabiedriskā transporta lietotājiem būs tik daudz masku un vēlme ievērot noteikumus. Ir forši, ka atļauj lielāku pulcēšanos, bet, līdzko tas sāksies, distancēšanās aizmirsīsies. Bez distancēšanās viss sāksies no jauna, vairāk to jutīs galvaspilsētā dzīvojošie.
Vladislavs Judins
Aizkrauklē
— Neesmu iepriecināts, ka ārkārtas sitāciju pagarināja, tomēr tā ir nepieciešama rīcība. Piemēram, jaunieši pastaigājās četratā un lielākās kompānijās, neievērojot ierobežojumus. Šaubos, ka būs krasi sabiedrības uzvedības uzlabojumi, ieviešot vieglākus ierobežojumus. Es centos ievērot visus ierobežojumus. Grūti sēdēt mājās, arī pastaigas tikai ar vienu draugu nebija vieglas, gribējās satikt vairāk draugu. Esmu radis pie aktīva dzīvesveida, tādēļ šis laiks ir izaicinājums.
Dita,
bijusī aizkraukliete, tagad dzīvo Valmierā
—Atbalstu ierobežojumu atvieglojumus. Tā jau var prātā sajukt, tik ilgi ierobežojot ikdienas dzīvi. Uzskatu, ka pakāpeniski jāatgriežas ierastajā ikdienā. Nav zināms, kad izstrādās koronavīrusa vakcīnu, nav reāli tik ilgi saglabāt stingrus ierobežojumus. ◆
