Kad zaļā vasara pilnbriedā smaržo
Vai arī zeltains rudens pār zemi iet,
Vai mirdzošie sniegi to balti sedz,
Arī kad pavasaris atmodas priekā zied —
Gar takām un ceļmalām atkritumus redz.
Cilvēk, ko tu domā, tos izmetot!
Kā vari atļauties zemi piedrazot tā,
Lai tavu drazu plaši iznēsā vējš?
Ieklausies savas sirdsapziņas valodā.
Vai tu tās balsi no sevis izlēmis dzēst?
Kādā tonī tu savu dzīvi krāso,
Vai vēl jūti, kā tava sirdsapziņa cieš?
Vai nepieņem, ka tā var arī zust?
Kā tev caur dzīvi tik ļoti tukšam būs iet,
Ja nespēsi tīras sirdsapziņas prieku just?
Autores vārdā iesūtīja Vanda Censone
