Elza Avotiņa
Skrīveros
— Esmu apslimusi, tā aā pati aktīvi nevarēšu līgot, tomēr priecāšos līdzi citiem. Televīziju neskatīšos, jo ar to neesmu lielos draugos, bet radio gan klausīšos — kur un kā līgo. Tie ir jauki svētki, tikai žēl, ka cilvēki vairs neprot īsti līgot, jo maz skan pašu dziedātās Līgodziesmas.
Valija Lase
Aiviekstes pagastā
— Kā jau katru gadu, došos pie bērniem uz Bērzauni. Viņiem tur ir pašiem sava māja, ko skaisti izpušķo ar jāņuzālēm. Pati vienmēr sasienu sieru, cepam pīrāgus un sagādājam citus labumus. Svinam radu pulciņā, un svētki ir jauki. Dodamies arī aplīgot kaimiņus, un viņi aplīgo mūs.
Pēteris
no Mazzalves
— Pagaidām vēl daudz darba. Kad pienāks svētki, tad svinēsim. Reizēm Jāņos aizbraucam uz kādu lielāku sarīkojumu, koncertu. Šogad gan vēl neesam izdomājuši, kurp dosimies. Protams, svētkos ir gan siers, gan alus. Ģimenē mums nav neviena Jāņa, bet ir krustmeita Līga, kuru sveicam.
Ilga Iskrova
no Valles
— Mājās, gaidīšu ciemos dēlu un mazdēlus. Dažkārt svētkos aizejam arī uz kopīgo līgošanu Krūzes līcī, bet lielākoties svinam savā lokā. Jāņos vienmēr pati sasienu sieru, iegādāšos arī kūpinājumus, ko mums atved no kādas zemnieku saimniecības Bauskas pusē, un, protams, raudzēšu kvasu no rudzu maizes. Tas svētkos ir gards dzēriens, un arī tā pagatavošana nav sarežģīta.
Edīte
Neretā
— Dosimies līgot pie radiem tepat savā novadā, kā to darām katru gadu. Nekādu īpašu Jāņu tradīciju mums nav — kuram ugunskuru, cienājamies ar sieru, alu un klausāmies līgodziesmas. Paši gan neesam lieli dziedātāji. Saullēkta sagaidīšana Jāņu rītā atkarīga no laika apstākļiem un noskaņojuma. Galvenais, lai svētkos nelītu. Pagaidām prognozes ir labas.
