Straujā tehnoloģiju attīstība ieviesusi jaunas vēsmas arī tādā ikvienam Latvijas iedzīvotājam svarīgā jomā kā laika prognožu veidošana — šobrīd prognozes veido, izmantojot galvenokārt satelītuzņēmumus, tehnoloģiju sniegtās iespējas un, protams, veidojot datormodeļus potenciālajiem laika apstākļiem. Tam, ko mēs sagaidīsim rīt, parīt, pēc nedēļas vai pat pēc mēneša un pusgada. Zemes novērojumu pierakstīšana lielākoties notiek automātiski — ar dažādu sensoru, ierīču un aparātu starpniecību. Tomēr joprojām ir novērojumu veidi, kuros bez cilvēku klātbūtnes neiztikt.
Strādā septiņas stacijas
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas ir vadošā meteoroloģisko prognožu veidošanas iestāde valstī, apkalpo vairākus desmitus meteoroloģisko staciju. Tās lielākoties darbojas automātiskā režīmā, nosūtot apstrādātās ziņas uz centru Rīgā, taču Latvijā joprojām strādā arī septiņas meteoroloģiskās stacijas, kurās diennakts režīmā novērojumus veic cilvēki — Alūksnē, Daugavpilī, Dobelē, Liepājā, Rīgā, Ventspilī un Skrīveros. Šoreiz viesojamies LVĢMC Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā, lai pētītu, kas un kā notiek šajā zinātniskajā bāzē, kas un kā tiek novērots, kādi mērījumi veikti un kāds labums ir no šādas stacijas darbības.
Bez cilvēkiem nevar
“Lai cik attīstītas ir tehnoloģijas, lai kādas ir mērierīces, tomēr pavisam bez cilvēkiem iztikt nevaram, tāpēc kopējā Eiropas meteoroloģiskajā tīklā iekļaujas arī meteoroloģiskās stacijas, kuras joprojām apkalpo cilvēki — bez viņu zināšanām, iegūtās izglītības un pieredzes izveidot pilnvērtīgas un, galvenais, precīzas laika prognozes nebūtu iespējams,” uzsver LVĢMC valdes priekšsēdētāja Inita Stikute, kuras vadītajam centram viens no galvenajiem un sabiedrībā zināmākajiem darbiem ir tieši precīzu hidrometeoroloģisko prognožu veidošana. LVĢMC gatavo ne tikai tās prognozes, kuras katrs no mums var dzirdēt TV vai radio ziņās un lasīt laikrakstos, bet arī ļoti specializētas prognozes, kas steidzami nepieciešamas lauksaimniekiem, aviācijai, enerģētikas uzņēmumiem, ceļu būvniekiem un daudzām citām nozarēm.
Katru otro dienu
palaiž zondi
Skrīveru meteoroloģiskā stacija, kas ir novada nomalē, šobrīd ir unikāla. Protams, arī Skrīveros, tāpat kā citās meteoroloģiskajās stacijās visā Latvijas teritorijā, ir automātiskās ierīces mērījumu veikšanai un fiksēšanai, ko var izdarīt atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas, taču te speciālisti veic regulāros manuālos mērījumus un vizuālos specifiskos novērojumus — piemēram, mākoņu veidus un tipus, temperatūras zāles augstumā svārstības, nokrišņu daudzumu un to svārstības, atmosfēras parādības (pērkona negaiss, lietus veidi, sarma, ledus segas veidošanās uz ceļiem, augsnē un kokiem u. tml.). Taču tas nav vienīgais, kas ietilpst meteoroloģiskās stacijas darbinieku pienākumos: katru otro dienu plkst. 2 — 3 naktī no Skrīveru stacijas gaisā tiek palaista meteoroloģiskā zonde — palīgs informācijas iegūšanai par situāciju dažādos atmosfēras slāņos. Tās palaišanai nepieciešami saskaņojumi arī ar Latvijas gaisa satiksmes dispečeriem.
“Tas ir dārgs, taču, neapšaubāmi, nepieciešams mērījums, bez kura būtu grūti veikt precīzas prognozes,” stāsta Skrīveru meteoroloģiskās stacijas aerometeoroloģe Lāsma Cīrule. “Ar mūsu veiktajiem mērījumiem un savāktajiem datiem, kas katru otro dienu tiek nosūtīti uz Rīgu analīzei, pamato visu gatavojamo laika prognozi gan mūsu valstij, gan arī atbilstošajam Eiropas reģionam kopumā,” par sava darba nozīmīgumu ir pārliecināta aerometeoroloģe.
Būtiski —
vizuālie
novērojumi
Būtiska Skrīveru stacijas darba sastāvdaļa ir ne vien mērījumu nolasīšana no mēraparātiem un atbilstoša sagrupēšana ziņu nosūtīšanai uz Rīgu, bet arī vizuālie novērojumi. “Bez tiem nekā neiztikt,” saka Lāsma Cīrule, “jo pagaidām vēl mērinstrumenti nespēj fiksēt pilnīgi visu nepieciešamo, kas vajadzīgs gan regulārajai laika prognozei, gan iespējamajai krīzes situācijai. Tas ir svarīgi, lai veidotos kopaina, kas ļauj prognozēt, piemēram, iespējamos negaisus, vētras un citas parādības, par kuru veidošanos cilvēkiem nepieciešams zināt iepriekš.”
Nedrīkst nokavēt
Lāsma, tāpat kā četras viņas kolēģes, ir skrīverietes — visas mācījušās tepat stacijā, ieguvušas atbilstošu zināšanu līmeni un tagad diennakts režīmā apkalpo Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā esošās iekārtas, aparatūru un, protams, nodrošina meteoroloģiskās zondes palaišanu. “Mums viss ir ļoti precīzi un, pats svarīgākais, laikus jānosūta uz LVĢMC Rīgā, tikai tad prognozes būs precīzas,” saka Lāsma Cīrule, stāstot, ka ikvienam novērojumu veidam ir savi noteikti termiņi un nosūtīšanas laiki — tos nedrīkst nokavēt. Izrādot stacijas teritoriju, Lāsma paskatās pulkstenī — jāpaspēj mums visu parādīt līdz pulksten trijiem, kad noteikti jābūt gatavam nākamajam sūtījumam.
Programmatūra ir ļoti mūsdienīga
Kad raugāmies stacijas ēkā ierīkotā novērojumus fiksējošā datora monitorā, esam spiesti atzīt, ka bezgalīgās ciparu un mērījumu virknes šķiet gluži kā ķīniešu ābece. “Protams, bez ļoti plašām zināšanām un atbilstošas izglītības šis darbs tiešām tāds var šķist,” Lāsma skaidro, rādot, ko nozīmē katrs rādījums datora ekrānā. Tieši no šo rādījumu rūpīgas analīzes arī iespējams veidot mums katram tik ļoti nepieciešamo prognozi, kuru vēlāk, pārveidotu jau, kā saka Lāsma, cilvēku valodā, ekrānā nolasa TV ziņu diktori. Lāsma atceras, ka sākumā esot bijis grūti — piemēram, ir jāziņo centram par mākoņu veidiem, bet katram mākoņu veidam (to kopumā ir vairāk nekā daži desmiti) atbilst savs kods. Tad bijis jārokas pa Mākoņu atlantu, kur visi šie veidi uzskaitīti, klasificēti un atbilstoši sagrupēti. “Tagad vairs tikai dažkārt jāieskatās, kas un kā tajās debesīs redzams,” saka Lāsma Cīrule, LVĢMC aerometeoroloģe.
Arī viesi var prognozēt
Šīgada Muzeju naktī savas durvis interesentiem vēra arī Skrīveru meteoroloģiskā stacija — LVĢMC speciālistu uzraudzībā stacijas apmeklētāji varēja paši mēģināt prognozēt laiku un, protams, uzzināt, kā tad īsti notiek laika prognožu gatavošana un kā rodas prognožu speciālistiem vajadzīgā informācija. “Izglītojošos pasākumos iesaistāmies labprāt,” saka Lāsma Cīrule. “Pie mums bieži ierodas skolēni, dabas pētnieki un interesenti, kam patīk izprast procesus.” Kā viens no saistošākajiem pēdējā laika pasākumiem ir bijusi sadarbība ar Cēsu Bērnu zinātnes centru “Z(in)oo” — Skrīveros palaista pirmā Latvijas kosmiskā zonde “Zinoo-1”, ko pašu spēkiem veidoja Cēsu Bērnu zinātnes centra jaunieši. Ar ūdeņradi pildītais balons zondi pacēla līdz pat 31 kilometra augstumam.
***
Vērot laiku — tāds ir Skrīveru meteoroloģiskās stacijas darbinieku galvenais pienākums. Būtībā ļoti romantiska profesija — būt laika apstākļu, mākoņu, nokrišņu un vēja vērošanas speciālistam. “Man patīk darbs, ko daru,” atvadoties saka Lāsma Cīrule. ◆
