Kokneses biedrība “Mazā taka” prot pārsteigt. Jau ceturto gadu rīkojot Dzejas dienas, tās tiek “pasniegtas citādā iesaiņojumā”. Pērn bija vietējo dzejnieku brauciens busiņā no Iršiem līdz Koknesei, piestājot vairākās vietās. Šogad vietējie klusēja, bet tas nenozīmē, ka koknesieši palika bez dzejas — “Mazā taka” bija nolēmusi iepazīstināt ar Latvijā pazīstamu dzejnieku daiļradi. Kā goda viešņa no Rēzeknes ceļu bija mērojusi dzejniece jeb, ka viņa pati saka, rakstītāja Anna Rancāne.
Annas Rancānes dzejoļi ir kā pati Latgales daba — piesātināti, sulīgi, dzirkstoši. Tikšanās reizē viņa lasīja dzeju no krājuma, kuram ir divi nosaukumi: “Pylni kārmani dabasu… Bezdelīgu pasts” un kuri ir latviešu un latgaliešu valodā. Veltījuma dzejolis mātei “Vēstule” aizkustinājumā lika pat nobirdināt pa asarai.
Dzeja kā tilts koknesiešus satuvinājusi ar jaunjelgaviešiem. Pasākumā koknesiešus ar sirsnīgām vārsmām sveica un savu jaunāko kopdarbu “Varavīksne laiku kokos” dāvāja Jaunjelgavas literātu biedrības “Daugavas dardedze” pārstāves Biruta Čūdere un Eleonora Pirktiņa.
Koknesiete Ilga Sīle pierādīja, ka ir lieliska aktrise, un tik jāpabrīnās, kāpēc viņa vēl nav sarīkojusi sava radošā darba vakaru? Viņas sniegumā skanēja vairāku dzejnieku darbi par rudeni. Apbrīnojama ir viņas atmiņa, jo viņa tos runāja no galvas. Sīles kundze dalījās savās pārdomās par šī gada Latvijas Literatūras gada balvas kategorijā “Spilgtākā debija” ieguvējas dzeju, kura gan vairumam klausītāju raisīja izbrīnu un smīnu.
“Es neesmu dzejnieks, esmu tikai savu domu pierakstītājs,” tā teica pasākuma “pārsteigums” Jānis Dzenis, kuru koknesieši gan vairāk zina kā lauksaimniecības speciālistu. Nu Jāni viņi ieraudzīja pavisam citādā gaismā. Pirmais pieteikums liek domāt, ka taisnība nav teicienam, ka pirmie kucēni jāslīcina.
Lasītāji jau atzinīgi novērtējuši Jura Siliņa dzeju. Tā bijusi publicēta arī “Staburagā”. Nu viņš nobriedis grāmatai — Juris Siliņš nolasīja jau zināmo grāmatas noslēguma dzejoli.
Pirmizrāde Koknesē — tā var teikt par Sandras, bijušās koknesietes, un Alfona Krūmiņu dziesmotajiem sveicieniem. Kopā jau viņi muzicē gadus desmit, bet plašākai Kokneses publikai — pirmo reizi. Izjusti, sirsnīgi skanēja Alfona Krūmiņa komponētās dziesmas ar Ārijas Āres, Anitas Liepiņas, Sandras Krūmiņas un Sarmītes Rodes vārdiem. Skanot dziesmai ar aizkrauklietes Veltas Aizupes vārdiem “Mātei”, Sandra rudens ziedu pušķīti uzdāvināja savai mātei, kura arī bija starp pasākuma viesiem.
Kā rudenīga lapa — tik krāšņs bija šis pasākums. Un kaut kas no tā krāšņuma palika arī katra dvēselē. ◆
