Skrīveru daļas, kura ir uz dienvidrietumiem no dzelzceļa sliedēm, iedzīvotāji jau daudzus gadus cīnās par vienu no primārajām cilvēku vajadzībām — ūdeni. Rit gadi, mainās valdības, bet vezums nekust no vietas. Īpaši aktīvi šī jautājuma risināšanā ir Kalnu ielas iedzīvotāji, bet nelīdz ne daudzās vēstules, ne personiski lūgumi.
Pirms rakstīt šo rakstu, devos uz Skrīveriem, lai redzētu Kalnu ielu un kaut ar neprofesionāļa aci novērtētu, ko nozīmētu te ierīkot ūdensvadu. Ļoti stāvi uzbraukt un nobraukt, un daļa māju uzceltas kraujas malā — Latvijas reljefam neraksturīgi apstākļi. Grantētais ielas segums ir viens no pozitīvajiem aspektiem, jo, rokot tranšejas ūdensvadam un kanalizācijai, nenāktos uzlauzt asfaltu, kā tas citviet bieži vien notiek. Mājas šajā un arī sānielās sakoptas, tas liecina, ka iedzīvotāji te ir čakli cilvēki.
Agrāk glāba
ceptuve
Apstājos pie vienas no mājām, kuras dārzā rosās, šķiet, tās saimniece. Marijas kundze no 14. mājas teic, ka īpašumā ir ap 17 metru dziļš dziļurbums un par ūdens trūkumu līdz šim neesot sūdzējusies. Tā kvalitāte gan nav laba — pārāk kaļķains. Tējkanna “aizaug” ļoti ātri, un bojājas arī veļasmašīna. Pārējie, kā mācējuši, risina šo problēmu, piemēram, ierīkojot akas. Ne tikai karstās vasarās, bet arī bargākās ziemās tās gan kļūstot sausas.
Kad Kalnu ielas galā darbojās ceptuve, tā bija vienīgā vieta, kur šīspuses iedzīvotājiem piesmelt kannas un spaiņus. Tur bija ierīkots ūdens mērītājs, un par patērēto simboliski maksāja. Problēmas šajā ģimenē sagādā kanalizācija. Nosēdumakas regulāri piepildās, un tās ik pārmēnesi jāizsūknē. Naudas izteiksmē tas ir no 80 līdz 120 latu. Kaļķainā ūdens dēļ nereti jālabo arī ūdenssūknis, un, ja to nāktos mainīt, izmaksas sasniegtu vairākus simtus. Regulāri jāmaina ūdens filtri, par kuriem arī jāmaksā. Tā ka kanalizācijas ierīkošana būtu daudz būtiskāka par ūdens pievadu.
Trīs vēstules, visas velti
Redakcijā nesen vērsās Kalnu ielas 5. mājas iedzīvotāja Lidija Audijāne. Viņa teica, ka šī ūdens epopeja sākusies pirms sešiem gadiem. Tad iesniegšanai Aizkraukles rajona Skrīveru pagasta padomei augustā savākts 17 iedzīvotāju parakstu ar lūgumu Kalnu ielā ierīkot centralizētu ūdensvadu. Uz šo vēstuli pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons atbildējis, ka šis jautājums izskatīts padomes sēdē, bet naudas ūdensvada ierīkošanai nav.
Nākamā vēstule rakstīta pēc gada — februārī. Tai atbilde publicēta izdevumā “Skrīveru Vārds”. Tajā izklāstīts, ka tikai aptuvenās ūdensvada ierīkošanas izmaksas būtu ap 200 tūkstošiem latu. Tādas naudas nav, tāpēc risinājums būtu pieteikties kādam projektam, kurā lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība. Otrs būtisks jautājums — cik būs tādu mājsaimniecību, kuras pievienosies jaunajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai? Pretējā gadījumā ikmēneša izmaksas tām dažām, kuras patiešām pieslēgtos, būtu augstas. Šādu atbildi skrīverieši uzskata par nepieņemamu. Jautājums netiek risināts. Ar kādām tiesībām novada dome neizskata iedzīvotāju prasības?
Pēdējā vēstule jau Skrīveru novada domei sūtīta pirms trim gadiem. Diemžēl pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā šādu problēmu risināšana noteikti nebija valdošo spēku prioritāte.
Pieslēgties “snaudošajiem” urbumiem
Tāpēc Lidijas kundze kārtējo “ūdens sāgas” nodaļu turpina rakstīt ar laikraksta “Staburags” palīdzību. Viņa stāsta, ka šobrīd kaimiņiene, kurai ir dziļurbums, no tā var iegūt knapi četrus spaiņus ūdens, un tad jāgaida, kad atkal satecēs. Līdzās ir divas jaunbūves, kuru īpašniekiem tāpat jārisina ūdensapgādes un kanalizācijas jautājums. Domes ieteikums ir dienās, kad akas sausas, doties uz ūdens ņemšanas vietu netālu no dzelzceļa stacijas, pie ūdenstorņa. No Kalnu ielas tas ir patālu — aptuveni kilometrs. Tāpēc izlīdzas ar kaimiņa dziļurbumu. Veļu izmazgāt gan var Skrīveru sociālā dienesta veļasmašīnā un nomazgāties turpat dušā. Skrīveriete teic, ka veļu šad tad ved mazgāt uz Ogri pie dēla vai dara to pie mājas sakrātajā lietusūdenī. Ar to arī dārzu laista. Ja pietrūkst, tātad Dieviņš tā ir lēmis.
Ziemā mazgāties var iet pie kaimiņienes, viņai ir pirts, jo, kad laukā mīnus 15 grādu, sociālā dienesta dušā ir auksti, un pēc mazgāšanās mājup kājām iet nav patīkami.
Vairums Kalnu un tai pieguļošo ielu, Reinholda, Meža un Vēja, iedzīvotāji ir sašutuši, kādēļ ūdenssaimniecības projekts realizēts tur, kur ūdensapgādes problēmu nav — no dzelzceļa uz dienvidaustrumiem. Tur Sporta un Andreja Upīša ielā jau padomju laikos ierīkotas publiskās ūdens ņemšanas vietas, un čaklākie laikus pievienojuši savas mājas šim ūdensvadam. Lidijas kundze atzīst, ka šajā Skrīveru teritorijā iedzīvotāji savas mājas jaunajai ūdensapgādes sistēmai pieslēdz gausi.
Risinājums šai problēmai varētu būt, izmantojot esošos dziļurbumus, viens no tiem ir bijušās ceptuves teritorijā. To lietoja 40 gadu, no 1954. gada, bet pēdējo 20 gadu laikā tas neesot aiztikts. Kādā kārtībā tas ir pašlaik, tas nav noskaidrots. Viens no bijušajiem šīs teritorijas īpašniekiem visu vērtīgo esot nodevis metāllūžņos, un, iespējams, arī ūdenssūknis nonācis kāda maciņā. Ja pie šī vai cita, piemēram, pie Kalnu ielas 75. mājas, urbuma pieslēgtu ūdensvadu, šo ielu mājām ūdensapgāde būtu nodrošināta.
Jauda ir, gribētāju nav
Ar šo problēmu vērsos pie Skrīveru novada domes izpilddirektora Aigara Orupa. Viņu šis jautājums nodarbina ik dienu, jo ne tikai Kalnu, arī to ielu, kuras izvietotas otrpus dzelzceļa sliedēm — Bērzu, Dīvajas, Pīlādžu, iedzīvotāji nāk ar līdzīgiem jautājumiem. Šajās ielās arī ir ļoti daudz dzīvojamo māju. Katram gribas dzīvot labāk, bet naudas ir tik, cik ir. Trīs ceturtdaļas Skrīveru joprojām ir bez centralizētas ūdensapgādes. Par laimi, šis bija lietiem bagāts gads, un sūdzības no Kalnu ielas bijušas pat pretēja rakstura — par ēku un zemes slīkšanu.
Orupa kungs nenoliedz, ka civilizēta ūdensapgāde ir nepieciešama, bet kāpēc neviens neinteresējas par kanalizācijas ierīkošanu? Pašlaik notekūdeņi aizplūst labākajā gadījumā nosēdumakās, kādā grāvī vai pa tiešo netālu tekošajās upītēs.
Novada ūdensapgādes attīstības projektā paredzēts visu nosaukto ielu masīvus pieslēgt vienotai ūdens piegādei un arī kanalizācijai. To, kad tas notiks, neviens to nevarot pateikt! Tuvojoties 2013. gada pašvaldību vēlēšanām, tās ir tikai politiskas spēles, triki, lai šajās ielās dzīvojošajiem sasolītu to, ko viņi tik ļoti vēlas. Diemžēl projektus realizē tik lēni vai ātri, kā to paredz likumi, Eiropas Savienības regulas.
Kāpēc pirmo esošai ūdensapgādei pieslēdza tieši to māju rajonu, kurš ir dienvidaustrumos no sliedēm? Tāpēc, ka tur jau ir ūdensņemšanas vieta, kam jauda apgādāt divus Skrīverus. Tur izveidota arī ūdens atdzelžošanas stacija. Savukārt Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta daļā jau vēsturiski izveidotas attīrīšanas iekārtas. Tām veikts remonts vai principā attīrīšanas stacija uzbūvēta no jauna. Loģiski, ka māju rajonu un arī institūta teritoriju “pa ceļam” pieslēdza gan ūdenim, gan šīm iekārtām.
Soli pa solim
Atbaidoši liels mazajiem Skrīveriem ir naudas apjoms, lai izbūvētu ūdensvadu un kanalizāciju visam ciematam — līdz pat 8 miljoniem latu. Līdz šim pašvaldība segusi 10% no ūdensapgādes projekta izmaksām — 300 tūkstošu latu. Septiņiem miljoniem tas būtu gandrīz viens miljons latu no Skrīveru budžeta. Šo naudu varētu ņemt kredītā. Bet, pirmkārt, Kohēzijas fonds, kurš piešķīra 3 miljonus latu jau veiktajiem darbiem, par nākamo naudas dalīšanu paziņos 2014. gadā. Pašlaik pašvaldības kredītportfelis ir pilns jeb, citiem vārdiem sakot, domei esošo aizņēmumu dēļ jaunus nepiešķirs.
Lai veiktu nākamo ūdensvada tīkla izbūves kārtu, no jauna jāaktualizē tehniski ekonomiskais pamatojums, kurš iepriekš veikts pirms pieciem gadiem. Nākamais solis — jāizveido tehniskais projekts. Līdz šim tāds bez ūdensapgādes esošajai Skrīveru daļai nav izstrādāts. Trešais solis ir teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana. Pēc aptuvenām aplēsēm, tā izmaksās ap 100 tūkstošiem latu.
Iepriekšējā projektā izveidots ūdens pārvads zem dzelzceļa līnijas, kas nozīmē jau soli tuvāk ūdensapgādei Skrīveru ziemeļu daļā.
Sasolot iedzīvotājiem ūdeni, vai kāds ņem vērā, kā un kur novadīs notekūdeņus? Skrīveri ir Daugavas krastā, un, būtiski palielinot ūdens patēriņu, esošās tā saucamās kanalizācijas sistēmas, kuras nav pieslēgtas jaunajām attīrīšanas iekārtām, būs pārslogotas, un notekūdeņi Daugavā vien ieplūdīs.
Lems nākamais
sasaukums
Filozofēšana par dziļurbumiem arī nekur neder. Padomju laikos ierīkotie dziļurbumi Kalnu ielas rajonā ir privātā teritorijā. Tie būtu jāatpērk, jāveic to izpēte, jānosaka ūdens kvalitāte. Nepieciešamības gadījumā urbumi būtu jāskalo. Tam vajag desmitiem tūkstošu latu. Pašvaldība nevar uzņemties atbildību par iedzīvotāju veselību, neveicot šos priekšdarbus. Cik daudzi no tiem privātmāju īpašniekiem, kuri izveidojuši savā teritorijā dziļurbumus un kuriem nāktos maksāt dabas resursu nodokli, to dara? Tāpēc šādu pēkšņu risinājumu piedāvātāji klaji maldina iedzīvotājus, solot tūlītēju risinājumu.
Pēc noteikumiem izveidotā kilometru gara ūdensvada izbūve maksā vairākus simtus tūkstošus latu. Noteikumi — tas nozīmē konkrētu pakalpojuma sniedzēju, jo kurš katrs nevar pārdot ūdeni. Noteikumi — tas nozīmē arī topogrāfiju pirms darbu sākšanas, arī noteiktā attālumā izvietotus hidrantus.
Sāpīgs jautājums ir māju pieslēgšana kopējam ūdensvadam un kanalizācijai. Ja iedzīvotājiem personīgi jāiegulda vairāki simti latu, visbiežāk lēmums ir atstāt visu pa vecam.
Visi dati par nepieciešamajiem darbiem attiecīgajās iestādēs ir iesniegti, un šobrīd jāgaida, kādā no Eiropas nākotnes projektiem tiks dota “zaļā gaisma” arī Skrīveriem.
Kāds būs nākamais lēmums, kurā ciemata daļā izbūvēt ūdensvadu un kanalizāciju, tas jau ir politisks jautājums, un par to lems nākamā sasaukuma deputāti.
