Nesaprotu cilvēkus, kuri uztraucas par to, ka mums jau trešo mēnesi nav valdības. Rozālija pat — atskrien pie manis un šausminās: ārprāts, kā nu mēs dzīvosim, kā dzīvosim? Un ja nu Kariņa valdību arī neievēl? Es tā arī pateicu — beidz stresot, kas tad tev mainīsies, ja ministru krēslos būs citi ģīmīši? Tikai lielāks sajukums būs. Bet tagad viss notiek tāpat, jo mums taču ir vecā valdība. Indriķa radiniece vakar priecīga zvanīja, ka četri eiro pie pensijas pielikti, uzreiz aizskrējusi uz veikalu un kilogramu ekstrasardeļu nopirkusi. Redz, kā, viss notiek!
Man vecie ministri nemaz netraucē. Piemēram, humpalu drēbītes. Kāds taču tās ir lietojis. Vai mums tās ir sliktas? Citkārt vēl labākas par jaunām, kas veikalā pirktas. Tāpat arī ar ministriem. Tas nekas, ka viņi nobružājušies ministru krēslos, bet derīguma termiņš taču viņiem nav noteikts. Zinu tikai vienu — ministri nāks un ies, bet tas man kā pīlei ūdens, es kā nezāle izdzīvošu jebkādos laikos. Un šī īpašība man ir ļoti noturīga atšķirībā no mūsu valdībām.
Izabella
Ha!
Tad jau Jēzus!
Ja problēmu var atrisināt ar naudu, tad tā nav problēma, tie ir izdevumi. (Ebreju gudrība.)
