Līdz ar sniega nokušanu daudziem lauksaimniekiem nāksies domāt, kā pasargāt sējumus no meža dzīvnieku postījumiem. Vislabākie rezultāti sasniedzami, lauksaimniekiem un medniekiem sadarbojoties.
Par to, kā sadarboties un kādus līdzekļus lietot, “Staburagam” stāsta Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars:
— Meža dzīvnieki pieraduši pie samērā viegli iegūstamas augstvērtīgas barības — lauksaimniecības kultūrām. Galvenie sējumu postītāji ir brieži un mežacūkas. Mazākus postījumus nodara stirnas, vēl mazākus — aļņi. Brieži un stirnas labprāt barojas arī ar cukurbiešu lapām, kāpostiem, salātiem un citiem augiem. Ziemājus un rapsi visvairāk izposta rudenī un pavasarī. Turklāt laikā, kad zeme nav sasalusi. Meža dzīvnieki augu ne tik daudz apēd, kā samīda un iespiež zemē. Savukārt graudaugiem vislielākos postījumus nodara piengatavības stadijā, kartupeļiem — tūlīt pēc iestādīšanas un pēc pietiekami lielu bumbuļu izveidošanās, trīs četras nedēļas līdz ražas novākšanai.
Vajadzīgs līgums
Lai sējumus pasargātu, visticamāk ar repelentiem var nepietikt. Jāsadarbojas ar vietējiem medniekiem. Ja nav noslēgts medību tiesību nomas līgums, tad mednieki nespēs palīdzēt, jo nedrīkstēs medīt, un tad zemes īpašniekam pašam būs jāveic pasākumi postījumu mazināšanai, bet nemedījot. Savukārt, ja līgums noslēgts, svarīgi informēt medniekus par sējumiem konkrētās vietās, par kultūrām, kas laukos aug, un noteikti par iespējām izvietot medību būves — torņus, luktas. Vēlams informēt arī par postījumu sākumu, jo ne vienmēr mednieki var regulāri pārbaudīt visus laukus. Jo labāka būs komunikācija starp zemes īpašnieku un medniekiem, jo labāki būs rezultāti.
Tīrumi jāplāno
Tāpat svarīgi ir pēc iespējas pareizāk izvēlēties lauksaimniecības kultūru sēšanas un stādīšanas vietas. Nevar cerēt, ka, iesējot auzas dažu hektāru platībā meža vidū, tur nenāks baroties meža dzīvnieki. Šādu lauku būs tikpat kā neiespējami nosargāt arī tad, ja mednieki tikai ar to vien nodarbosies. Protams, ja zemes īpašniekam pieder tikai daži vai vairāki desmiti hektāru mežā vai tuvu tam, postījumu samazināšanai vajadzēs pietiekami lielu darbu un līdzekļus. Savukārt zemes īpašniekiem, kuri saimnieko lielās platībās, ir iespēja sējumus labāk plānot un apdraudētākās kultūras mežmalā nesēt. Vismazākie postījumu draudi ir akotainajai labībai — miežiem, akotainajiem kviešiem, rudziem. To sējumus tad arī labāk plānot meža tuvumā. Laukus apstrādājot, vajadzētu atstāt kaut nelielu joslu starp mežu un lauku. Ja kukurūzas lauks sākas pusmetra attālumā no meža, mednieki nespēs palīdzēt. Protams, arī pāris metru plata josla kukurūzai nebūs ideāls risinājums, tomēr atvieglos mednieku uzdevumu. Tāpat ieteicams medniekiem postījumu gadījumā atļaut ierīkot šaušanas stidziņas vai veidot nelielus atvērumus, lai būtu iespēja mežacūkas ieraudzīt un nomedīt.
Žogs, gans un
lielgabals
Nelielās platībās visefektīvākais postījumu novēršanas līdzeklis ir atbilstošs žogs. Lielākas platības lētāk un efektīvāk ir iežogot ar elektrisko ganu. Uz gana stieplēm ik pēc dažiem metriem vēlams piestiprināt auduma vai folijas strēmeles. Pretējā gadījumā dzīvnieki ganu var nepamanīt un, satrūkstoties no strāvas trieciena, to saraut.
Īslaicīgai atbaidīšanai pietiekamu efektu dos skaņas ierīces, vislabāk tā sauktie trokšņa lielgabali, kas darbojas ar gāzi un rada šāvienam līdzīgu troksni. Tomēr praksē pierādīts, ka trokšņa lielgabali ir efektīvi apmēram nedēļu. Dzīvnieki, īpaši mežacūkas, pakāpeniski pie tiem pierod. Gaismas ierīces lieto reti, un arī pastāvīgi ieslēgts apgaismojums dod ļoti īslaicīgu efektu — vien pāris nakšu.
Der repelenti un
odekolons
Pareizi lietojot, labu efektu var sasniegt ar repelentiem. Viens no labākajiem mežacūku atbaidīšanas līdzekļiem ir “Wild boar stop”. Tā darbība ilgst vismaz divas trīs nedēļas. Repelentu vislabāk izsmidzināt uz biezas vilnas drēbes, voiloka vai veca paklāja gabaliņiem, kurus ik pa 5 — 10 metriem piestiprina pie mietiņiem. Mietiņam jābūt lielākam par lauksaimniecības kultūru, smakas labākai izplatībai. Labu efektu dod arī mežsaimniecībā izmantojamais koku aizsardzības līdzeklis “Plantskydd”.
Ir daudz arī tautas līdzekļu. Mednieki zina, ka odekolons “Krasnaja Moskva” iedarbojas tikpat labi kā speciālie repelenti. Kādu laiku var palīdzēt savalkātu, vecu drēbju izkarināšana gar lauka malu. Vācijā ar labiem rezultātiem tiekot lietoti sīki sagriezti cilvēku mati. Par šīs metodes lietojumu un efektivitāti Latvijā gan ziņu nav.
