Konsultē valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” saimniecības “Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
Konsultē valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” saimniecības “Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns
1. Jāzina, ko stādīt. Kura koku suga būs piemērotākā, to pateiks mežsargs, bet pieredzējis meža īpašnieks zinās pats.
2. Augsne jāsagatavo, īpaši tas attiecas uz auglīgām meža augsnēm. Vēlāk kociņam būs mazāka nezāļu konkurence un, kopjot stādījumu (izpļaujot sazēlušās nezāles), kociņi būs vieglāk atrodami. Augsne gan jāgatavo iepriekšējā gadā, lai “noguļas”, citādi velēnai nebūs saskares ar augsnes virskārtu, un stādījums var iekalst. Arī ieaudzējot mežu neizmantojamās lauksaimniecības augsnēs, svarīgi ir sagatavot augsni, tādējādi novēršot velēnas sakņu konkurenci, kas sausā laikā pastiprināti žāvē virskārtu un rada draudus stādījumu iekalšanai.
3. Jāstāda TIKAI sertificēti stādi — kokaudzētavā jābūt Valsts mežadienesta izsniegtam sertifikātam, kurš apliecina stādu kvalitāti, veselību (priežu stādiem veic īpašas analīzes), izcelsmi (norāde, kurā vietā iegūtas sēklas stādu izaudzēšanai). Ieteiktu kokaudzētavās pieprasīt selekcionētus priežu stādus, kuru izaudzēšanai sēklas iegūtas speciālās plantācijās, jo pēc Latvijas valsts Mežzinātnes institūta “SILAVA” pētījumu apkopojuma pierādīts, ka selekcionēta priede, neko nedarot papildus, tikai savu ģenētisko īpašību dēļ dod pat līdz 20 procentu vairāk koksnes, pie tam iegūst augstāku resno, tātad dārgāko, sortimentu iznākumu.
4. Jāraugās, lai transportēšanas un uzglabāšanas laikā stādi neiekalstu — krava jāpiesedz, mežā stādus ēnainā vietā jāpierok. Ideāli, ja stādus var iegādāties speciālos melnbaltās plēves maisos, jo tad dēsti, pat ne sevišķi labos glabāšanas apstākļos, neiežūs divas trīs nedēļas. Šādos maisos stādus pārdod VAS “Latvijas valsts meži” kokaudzētavas.
5. Arī izstādīšanas laikā stādu saknes jāpiesedz — siltā laikā un pavasara vējā vaļējas saknes iežūst dažās minūtēs. Ideāli, ja ir iespējams iegādāties konteinerstādus (ietvarstādus), kuri audzēti kūdrā speciālos ietvaros. Tiem būs mazāks risks iežūt, pēc izstādīšanas arī labāk ieaugs.
6. Kailsakņu stādiem var būt vajadzība saknes saīsināt, bet tas jādara ar mēru, nogriežot vai nocērtot līdz trešdaļai no kopējās sakņu masas. Jāatceras, ka saknes nedrīkst apraut.
7. Jāstāda iespējami vertikāli. Kādreiz populārā slīpstādīšana nav atbalstāma, jo tādējādi deformē sakni, un koks izaug ar mazāk noturīgu vienpusēju sakņu sistēmu. Stādīšanas dziļumam jābūt ne vairāk kā dažus centimetrus par “sakņu kaklu” — vietu, kurā saknes pāriet stumbriņā.
8. Svaigos izcirtumos stādi pirms dēstīšanas jāapstrādā ar insekticīdu, lai tos aizsargātu pret lielā priežu smecernieka bojājumiem (neraugoties uz nosaukumu, šis kukainis ar vienlīdz labu apetīti ēd arī egli). Vasarā jāuzrauga, vai neparādās jauni bojājumi, tad apstrāde ar insekticīdu jāatkārto. Pirmo apstrādi ar insekticīdu var pasūtīt kokaudzētavā, tad gan stādi būs dārgāki.
9. Vasarā stādījums jākopj. Jāizpļauj vai jāizravē nezāles. Nekādā gadījumā zālē ieaugušas eglītes nedrīkst atstāt pa ziemu, jo tad zem sniega smaguma zāle var “izgulēt” visu iepriekš labi sākto darbu.
10. KOKS IR DZĪVS! Tas jāatceras jebkurā brīdī, kad plāno kādu darbošanos ar stādiem. Nedari stādam to, ko negribi, lai pašam dara!
