Pensionāre A. Z. pieskatījusi mazmeitiņu un izdomājusi, ka naktī “jāizdzen” kāds litriņš dzimšanas dienai.
Nolikusi mazmeitiņu gulēt, devās uz pirtiņu, kur viss bija sagatavots. Kad viss jau bija procesā, viņa izdzirda, ka mazmeitiņa pamodusies un raud. Steigusies uz māju viņu mierināt. Pa ceļam skatās — kaimiņš iznācis uzpīpēt.
Tantiņa lūgusi viņu ieskriet pirtiņā un uzmanīt aparātu, pie viena nopelnot kādu kočiņu svētkiem, kamēr aizmidzinās mazmeitiņu. Kaimiņš, vērodams procesu, redz, ka dzesējamajā aparātā tūlīt beigsies ūdens, paņem spaiņus un dodas uz attālo aku. Tajā laikā policisti, patrulējot pa rajonu, skatās, ka tantiņai pirtiņā gaismiņa spīd, un tas nozīmē tikai vienu: dzen kandžu. Ieejot pirtiņā, viss apstiprinājās. Viņi nolēma šoreiz sodīt, kā likumā paredzēts, un pielikt punktu tantiņas nelegālajam rūpalam. Sāka gaidīt vainīgo. Tanī brīdī ienāk kaimiņš ar ūdens spaiņiem. Policisti priecīgi: vainīgais noķerts, noformē aktu un liek vainīgajam rakstīt paskaidrojumu.
Kaimiņš uzraksta, parakstās un atdod likumsargiem.
Galvenais no viņiem izlasa paskaidrojumu, paņem glāzi, ielej kandžu, izdzer, apsēžas un sāk pīpēt.
Otrs nesapratnē paķer paskaidrojumu un lasa:
“Izgāju vakarā uzpīpēt. Skatos: kaimiņienes pirtiņa deg. Paķēru spaiņus, skrēju pēc ūdens. Atskrēju, rauju vaļā durvis — tur divi policisti kandžu dzen.”
