Karstais un mitrais laiks veicinājis baltās puves parādīšanos un strauju izplatību rapša sējumos.
Karstais un mitrais laiks veicinājis baltās puves parādīšanos un strauju izplatību rapša sējumos. Slimība sevišķi izplatīta laukos, kur rapsis sēts atkārtoti.
Lai arī iepriekšējā gadā rapša nogatavošanās un novākšanas laiks bija sauss un saulains, augu atliekas neieartas saglabājās līdz vēlam rudenim. Tādējādi radās iespēja baltās puves attīstībai, jo sklerociji pārziemoja augsnē, bet jūlija laika apstākļi bija ideāli to sadīgšanai un slimības tālākai izplatībai. Tā strauji izplatījās apmēram triju dienu laikā, rapša sējumu ziedēšanas beigu fāzē.
Slimības bojājumi ir uz rapša stublāja, lejasdaļā, tuvāk augsnei. Tur veidojas balta, labi attīstīta sēņotne, kas veido sklerocijus. Bojājumu vietās augu audi atmiekšķējas, un stublājs kļūst nenoturīgs, lūst.
Sklerociji saglabājas augu atliekās un augsnē, tāpēc svarīgi augu maiņā pirms rapša plānot kultūras, kurām neizplatās baltā puve — kartupeļi, graudaugi.
Augkopības speciālisti aprēķinājuši, ka baltās puves ķīmiska apkarošana ar fungicīdiem atmaksājas līdz rapša ziedēšanas beigām. Ieteicamie fungicīdi — “Ronilāns” vai “Sumilekss”. Vienīgā problēma, ka grūti veikt smidzinājumu, ja augi ir gandrīz cilvēka augumā.
