Nesen notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki izklāstīja divus iecerētos skolotāja atalgojuma modeļa variantus. Sēdē piedalījās arī LIZDA Aizkraukles starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Helēna Deine.
Sola pielikumu
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apliecināja, ka ministrija radusi papildu finansējumu skolotāju darba samaksas nodrošināšanai jaunajā mācību gadā, kā arī piemaksām 40% apmērā par papildu pienākumu veikšanu. Ministrija sola, ka no jaunā mācību gada piemaksu pie algas saņems visi skolotāji, kuri ieguvuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi, kā arī tie, kuri pakāpes ieguva pēc Eiropas Sociālā fonda projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” noslēgšanās. Skolotāji, kuri ieguvuši trešo pakāpi, saņems fiksētu piemaksu — 31,87 eiro, par ceturto pakāpi — 79,68 eiro, par piekto pakāpi — 99,60 eiro par vienu skolotāja darba likmi.
Helēna Deine teic, ka ministrijas darbinieki solījuši līdz nākamajai LIZDA sēdei, kas notiks 27. augustā, abus skolotāja atalgojuma modeļa variantus pamatot ar skaitļiem, jo bez tiem ierosinājumi ir nepilnīgi.
Ieceres jāpilnveido
Aizkraukles izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, metodiķe Staņislava Krieva šobrīd neatbalsta nevienu no abiem ministrijas izstrādātajiem skolotāja darba samaksas aprēķināšanas modeļa variantiem, jo tie jāpapildina un jāpilnveido. Pirmais variants paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi, ieskaitot kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labošanai un citiem skolotāja pienākumiem, ko norādītu darba līgumā un amata aprakstā. Otrais variants paredz finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” pilnveidi.
“Skolotāju darbu vērtējam, piešķirot viņiem kvalifikācijas pakāpes, un no šīm pakāpēm atkarīgs piemaksu apmērs. Daudz esmu par to domājusi — vai šis vērtējums ir objektīvs un pilnīgs?” teic Staņislava Krieva.
Trūkst skolēnu un vecāku atsauksmju
Skolotājs vāc “papīrus” par jau padarītu darbu, viņam ar tiem jāpierāda, ka ir pietiekami labi strādājis, gatavojies stundām, izmantojis metodiskos un mācību materiālus.
“Kāpēc šajā portfolio — skolotāja pašvērtējuma mapē — nav vietas skolēnu vērtējumam un vecāku atsauksmēm, kas ir ļoti būtiskas? Ne tikai skolotāju, jebkuras citas profesijas pārstāvi, kurš diendienā strādā ar cilvēkiem, ir ļoti grūti novērtēt. Kā izsvērt, spriežot tikai pēc pašvērtējuma mapē ievietotajiem materiāliem, vai skolotājs strādā ar sirdi un dvēseli, vai tas ir tikai darbs, ar ko pelnīt naudu? Arī pēc skolēnu sasniegumiem, atzīmēm un panākumiem mācību olimpiādēs nevaram novērtēt skolotāja ieguldīto darbu. Vienmēr būs audzēkņi, kuri ir talantīgi un gudri, viņi neatkarīgi no skolotāja ieguldījuma tāpat gūs panākumus. Savukārt ir skolēni, kuru sekmes ir viduvējas, taču skolotājs ikdienā iegulda milzīgu darbu, lai tās tādā līmenī saglabātu un uzlabotu,” domā Krievas kundze.
Jauninājumu
jāpiemēro dzīvei
IZM līdz augusta beigām veiks abiem skolotāja atalgojuma modeļa variantiem vajadzīgos finanšu aprēķinus, bet septembrī apzinās skolas, kas iesaistīsies modeļa aprobācijā. Ministrija jauno atalgojuma modeli iecerējusi izmēģināt dažādu pakāpju izglītības iestādēs visos reģionos, lai izvērtētu rezultātus un izvēlētos variantu, ko no 2015. gada janvāra līdz jūnijam aprobētu jau visās Latvijas izglītības iestādēs.
Staņislava Krieva uzskata, ka vēl ir daudz neskaidrību un jautājumu: “Ieviešot jebkādus jauninājumus, jādomā, kā tie darbosies dzīvē. Jāraugās, lai tie derētu gan mazai lauku pamatskolai, gan lielai pilsētas vidusskolai. Ministrija sola līdz augusta beigām viest lielāku skaidrību. Cerēsim, ka tā būs.” ◆