Pētījumi liecina, ka Latvijā iedzīvotāju uzturā ir joda deficīts. Tas jānovērš līdz 2005. gadam. Jau 2000. gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vidējs joda deficīts, jo mūsu bērni uzņem tikai 30—50% no nepieciešamā joda daudzuma.
Pētījumi liecina, ka Latvijā iedzīvotāju uzturā ir joda deficīts. Tas jānovērš līdz 2005. gadam.
Jau 2000. gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vidējs joda deficīts, jo mūsu bērni uzņem tikai 30—50% no nepieciešamā joda daudzuma. Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības un smadzeņu nepietiekamības cēloņiem pasaulē.
Izrādās, 77% Latvijas bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā. Šie skaitļi ir satraucoši, jo joda trūkums cilvēka organismā ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība, sieviete arī riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību, jo bērns, kurš dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem. Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas.
Pasaulē jau vairāk nekā 100 valstu savā likumdošanā iekļāvušas prasību jodēt sāli. Vācijā jodēto sāli lieto majonēžu, kečupu, kulinārijas un maizes produktu ražošanā. Polija aizliegusi importēt nejodētu sāli. Austrijā 97% pārtikas produktu ražo ar jodsāli, izņemot dažus siera veidus. Zviedrijā un Norvēģijā jodē bērnu un neveselīgo pārtiku (čipsus, burgerus, majonēzi, kečupu, piedevas ēdiena gatavošanai, garšvielas ar sāli). Vienīgā tauta, kura jodu uzņem citādi, ir japāņi — viņi ļoti daudz uzturā lieto jūras augus un zivis. Japāņu diētā joda daudzums ir 20 reižu lielāks nekā šobrīd latviešiem.
Pasaulē zināmi divi joda deficīta novēršanas modeļi. Viens paredz sabiedrības informēšanu, otrs — universālu sāls jodēšanu. Universāla sāls jodēšana nozīmē, ka galda sālij, kuru var iegādāties mazumtirdzniecībā, pievieno kālija jodīdu vai jodātu. Deva, kuru pievieno, nerada nekādus draudus jebkura vecuma cilvēku veselībai. Šādu sāli un ar to uzņemtā joda daudzumu nav iespējams pārdozēt. Latvija izvēlējusies otro modeli.
Joda deficīta novēršanai Latvijā jānotiek līdz 2005. gadam, bet universālā sāls jodēšana jāveic jau līdz nākamajam gadam.
