Mēs te ar švāģeru uztaisījām firmu. Paņēmām, zin’, tādu plašu darbības profilu, sākot ar pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecību un beidzot ar celtniecību.
Mēs te ar švāģeru uztaisījām firmu. Paņēmām, zin’, tādu plašu darbības profilu, sākot ar pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecību un beidzot ar celtniecību. Kadrus jau vienmēr var piesaistīt, ja vien ir pasūtījums. Tā izštukojām. Nolēmām, ka jātiek ir pie tās pašvaldību naudas. Švāģeram kāds tur čoms ieteicis, ka ar tā saucamajiem mazajiem iepirkumiem līdz 10 000 latiem brangi varot sapelnīties.
Piektdienā izlasījām mēs pašvaldības interneta mājaslapā informāciju par bakalejas preču iepirkumu bērnudārzam un lāpstām zaļumsaimniecībai. Nolēmām taisīt eksperimentu — ie-
sniegt savus piedāvājumus. Bet… kad pieteicāmies, jau pirmdien izrādījās, ka abu iepirkumu rezultāti taisni todien jau noskaidroti. Piedāvājumi jau izķidāti un pieņemti, taču — tikai no “saviem čomiem”.
Ministru kabineta noteikumi par iepirkumiem no 1000 līdz 10 000 latiem nosaka, ka iepirkumam jābūt publicētam piecas dienas iepriekš pašvaldības mājaslapā vai presē. Vai tajās piecās dienās jāieskaita arī brīvās dienas? A te vispār nevar saprast, kur un kā tās piecas dienas tiek skaitītas!
Re, tā nu tie 9999 lati par pārtikas piegādi bērnudārzam un 6666 lati par lāpstām mums aizgāja gar degunu. Eh, sāp man tās lāpstas.
Man arvien vairāk gribas domāt, ka šitāda kārtība izdomāta tālab, lai savējie varētu pelnīt un dzīvot kā nieres taukos, jo viss jau iepriekš ir sarunāts, kā saka, neizejot no pašvaldnieku kabineta. Eh, nu kāpēc man nav neviena radinieka pašvaldībā? Tad mums ar švāģeru kopfirma zeltu un plauktu.
