3. turpinājums. (Sākums laikraksta “Staburags” 27. augusta numurā.)
Praktiķis un teorētiķis
Mājiņā, kuru īrē Andris, nu jau vairākus mēnešus vienas istabas iemītnieks ir koknesietis Juris Rudzītis. Savulaik kopā strādājuši Latvijā, nu nolēmuši “bīdīt” kādu projektu Norvēģijā. Viss vēl tikai top, kā paši smej — satikušies teorētiķis un praktiķis. Juris gribētu darboties ātrāk, bet Andris tik mierina: lēnāk, draugs! Kur tie ātrie tikuši? Jāizpēta visi ”papīri”, likumi, noteikumi. To, ka Juris ir praktiķis ar zelta rokām, viņš jau pierādījis arī mājiņas īpašniekam norvēģim. Ilgāku laiku niķojās ūdenssūknis. Saimnieks nopirka jaunu spiedkatlu par apmēram 1000 latiem — tas pats. Izsauca elektriķi — viņš atkal iesaka mainīt kaut kādu “kastīti”. Juris saimniekam apsolīja notīrīt apsūbējušos kontaktus un 10 minūšu laikā atrisināja gadu ilgušo problēmu. “Viņiem tā pieņemts — neko neremontēt, tikai pirkt jaunu. Viņiem gudri cilvēki nav vajadzīgi,” kā arvien kritisks savos vērtējumos ir Andris.
Juris kā profesionāls juvelieris novērtējis arī norvēģu rotaslietas. Viņi ir sudraba cienītāji. Norvēģijas Neatkarības dienā daudzi bija ģērbušies tautastērpos. Viņaprāt, dažai norvēģietei sakta svēra teju vai puskilogramu. Nevienai saktu Juris vēl nav izgatavojis, toties vizuļus makšķerēšanai gan. Paša gatavotam cita vērtība. Pa šo laiku viņš paspējis izgrebt arī daudz karošu. Par viņa māku ieinteresējušies vikingu kuģa meistari, un, iespējams, drīz Jurim viņiem būs jānāk talkā.
Skarbais romantiķis
Līdz ar Jura ierašanos virtuve kļuvusi ne tikai par vietu, kur ēd, bet arī diskusiju klubu. Ja virtuves sienas mācētu runāt, tās daudz ko pastāstītu. Te runā par veselīgu dzīvesveidu, sievietēm, bērnu audzināšanu, Oma likumu, sāls nepieciešamību organismā… Ne vienmēr abi ir vienādās domās, brīžiem ir ļoti asas vārdu pārmaiņas, taču tādēļ jau naidu viens uz otra netur un aizvainojumu kā akmeni azotē nenēsā, vien otrā dienā draudzīgi pasmejas par vakardienas strīdu.
Dažu mēnešu laikā vairāk nekā 1000 fotogrāfijās, kuras var apskatīt arī portālā draugiem.lv, Juris tvēris Norvēģijas dabasskatus, kurus tā vien gribētos izdot albumā. Tās ir kā dabas gleznas. Tā viņš uzrunā gan satiktos, gan nesatiktos draugus. “Dzīves skrējienā pēc labklājības cilvēkiem jau neiznāk laika pavērties debesīs, paskatīties uz akmeņiem, ieraudzīt jūru. Ja neiznāk to dabā skatīt, tad lai pasaules skaistumu ierauga vismaz datorā,” savu aizraušanos komentē Juris.
Norvēģija ir Jura sapņu valsts, viņu saista šīs zemes skarbums, kas viņam šķiet līdzīgs paša raksturam, taču tajā viņš saskata arī daudz romantisma.
Eņģeļa nedarbs
Nu, tas ir kosmoss! Šķiet, šis no Andra palienētais izbrīna sauciens ir vispiemērotākais, kad ieraugu Verdensendi. Ja kājās ir labi apavi un esi jaukā noskaņojumā, tad neizdzēšamas atmiņas paliek pat bez fotoaparāta. Latviešu teikas stāsta, ka Dievs zemi radījis apaļu. Nezināmu iemeslu dēļ no debesīm nokritis eņģelis un visu kārtību sajaucis, radot kalnus, gravas, ielejas. Kaut kas no viņa nedarbiem manāms arī te. Tāds fantastisks dabas stūrītis ar klintīm. Šī vieta ir apmēram 120 kilometru uz dienvidiem no Oslo un tulkojumā nozīmē “Pasaules mala”. Autobraucējiem tas ir 308. ceļa gals. To gan nevajag jaukt ar Eiropas malu. Līdz kontinentālās Eiropas Ziemeļu galam “Nordkapp” ir apmēram 2000 kilometru. Pasaules mala tā ir tikai norvēģiem, jo tālāk ir jūra. Pretējā krastā ir Zviedrija, mazliet pa labi — Dānija.
“Skats jau nu fantastisks, pirmo reizi redzēju Norvēģiju tādu, kādu to biju iztēlojies agrāk. Man likās amizanti, ka tur esošā lauku saimniecība savu zirgu stalli un jāšanas kompleksu nosaukuši par “Stall Verdens Ende”, tad jau žokeju komandai jāsaucas “Apokalipses jātnieki”!” tā savā interneta dienasgrāmatā raksta kāds viesstrādnieks, kurš arī apmeklējis šo vietu.
Man šķiet, Juris šo vietu aizvērtām acīm izstaigātu. Te valdzina ne tikai klinšu maģiskais varenums, te kā noslēpums ir arī katrs akmens. Nekad nebiju domājusi, ka akmeņi var arī ziedēt. Apbrīnojami, kādos rakstos un nokrāsās tie ir!
Jāskatās arī zem kājām
Verdensende ir arī iecienīts ekskursantu objekts. Vietām sakrautas akmeņu piramīdiņas. Katrs tās veido ar savu mērķi. Dažs uzskata, ka tā viņš te atstāj savus grēkus, cits tās krauj, lai vēlreiz te atgrieztos.
(Turpmāk vēl)
uzziņa
Ieņēmumi, ko Norvēģija gūst no naftas un gāzes rūpniecības, tiek ieguldīti Valdības pensiju fondā, tādējādi nodrošinot, ka arī nākamās paaudzes gūs labumu no valsts naftas bagātībām. Šī fonda resursi tiek izmantoti ilgtermiņa ieguldījumiem dažādās veiksmīgās kompānijās visā pasaulē.
