Skrīveru zinātnes centra selekcijas nodaļas asistentes — agronomijas maģistres Maruta Spārniņa un Skaidrīte Būmane — piedalījušās Eiropas Pļavkopības federācijas 19. kongresā Francijā.
Skrīveru zinātnes centra selekcijas nodaļas asistentes — agronomijas maģistres Maruta Spārniņa un Skaidrīte Būmane — piedalījušās Eiropas Pļavkopības federācijas 19. kongresā Francijā, kurā guvušas jaunas atziņas par lopkopības kvalitāti, apkārtējās vides saglabāšanu un ainavu veidošanu.
Abas skrīverietes publicēšanai kongresa zinātnisko rakstu krājumā sagatavojušas divus stenda referātus, kā arī rakstus par savu zinātnisko darbu zālaugu selekcijā, saņemot pozitīvas recenzentu atsauksmes.
Prezentējot stenda referātus, zinātnieces ieguvušas informāciju par zinātnieku paveikto citās valstīs un fermeru saimniecībās. Par Latvijas zinātnieču veikumu īpašu interesi izrādījuši kolēģi no Šveices, Baltkrievijas, Polijas, Serbijas un Itālijas.
Stāsta Skaidrīte Būmane:
— Piedalījos izbraucienā, kur mūs iepazīstināja ar Francijas savvaļas augu sugu dažādību un mājdzīvnieku ganīšanu savvaļā. Pēc redzētā secināju, ka mums savvaļā vēl labi saglabājušās daudzas augu un dzīvnieku sugas, bet Francijā tās saglabā tikai speciāli izveidotos apstākļos. Tas nozīmē, ka Latvijā jāturpina iesāktais darbs savvaļas genofonda savākšanā un saglabāšanā, kas nozīmīgs arī starpvalstu mērogā.
Maruta Spārniņa piedalījusies pieredzes apmaiņas braucienā pa fermeru saimniecībām, kurās audzē gaļas lopus.
— Iepazinu divas gaļas lopu šķirnes, kas izplatītas Francijā — ‘Blonde d‘Aquitaine‘ un ‘Limousine‘, darba organizāciju fermeru saimniecībās un ganību zelmeņus. Šīs saimniecības nebija lielas — tajās apstrādāja ap 130 hektāriem zemes un audzēja no 135 līdz 170 gaļas lopu. Fermas bija veidotas kā nelieli ģimenes uzņēmumi. Tas mūs pārsteidza, jo Latvijā valda viedoklis, ka jāveido tikai lielas zemnieku saimniecības, — saka Maruta Spārniņa.
