Politiskā modeļa maiņu Latvijā būtībā jau aizsākusi premjerministra Einara Repšes vadītā partija “Jaunais laiks”, deklarējot atklātības principa ieviešanu ikdienas politikā.
Politiskā modeļa maiņu Latvijā būtībā jau aizsākusi premjerministra Einara Repšes vadītā partija “Jaunais laiks”, deklarējot atklātības principa ieviešanu ikdienas politikā. Tas radījis pozitīvu rezonansi sabiedrībā un ticību labākai nākotnei. Taču tas ir tikai pussolis vēlamajā virzienā, jo vēl joprojām ir iespēja izmantot atklātību tad, kad tas šķiet izdevīgi, un atteikties no tās pretējā situācijā.
Partiju tieksme pēc varas pārāk bieži aizēno vai pat pilnībā aizsedz demokrātijas īsteno uzdevumu — kalpošanu tautai. Daiļrunīgs precedents Latvijā bija 8. Saeimas vēlēšanas, kurās nomainījās divas trešdaļas agrāko deputātu. Šīs kolīzijas uzskatāmi parādīja mūsu politiskās mašinērijas vājākās vietas, tā radot iespēju šos defektus labot. Neiestājoties tūdaļ Eiropas Savienībā, Latvija iegūtu visai būtiskas iespējas savu mājasdarbu veikšanai, demokrātijas modeļa tālākai pilnveidošanai.
Svarīga iestrāde būtu vēlēšanu likumā paredzēt deputātu rotāciju ar datortehnikas izmantošanas līdzdalību. Deputātus turpmāk drīkstētu ievēlēt tikai uz vienu nepārtraukta darba termiņu. Izņēmums varētu būt 10 — 25% Saeimā pabijušo deputātu, kuri ar savu darbu būtu īpaši pozitīvi izcēlušies. Partiju proporcionālo pārstāvniecību neņemtu vērā. Visu noteiktu katra deputāta darbības datornovērtējums.
Mūsdienu datortehnikas un programmēšanas līmenis to reāli spētu nodrošināt.
Ieviešot Saeimā (varbūt vēl arī citur) politiķu datoratskaites par katru vērtīgo veikumu tautas labā, varbūt novērstu galveno ļaunumu, proti, politiķu radošās enerģijas tēriņu savstarpējās konkurences bezjēgas cīniņos. Demokrātijas butaforijas vietā sāktu funkcionēt patiesi dinamiska un darbīga politiskā sistēma. Nebūt neilgojoties pēc Eiropas komisāru no malas dotajiem padomiem, reformas īstenošanai tomēr būs nepieciešama kāda autoritatīva centralizēta virsvadība.
Vai pašreiz valdošās partijas un to deputāti vēlētos šādas pārmaiņas? Iznākumu galu galā noteiks nevis politiķu vēlmes, bet vēlētāji. Piemēram, apvienojušās zem šādu pārkārtojumu karoga, kopīgus panākumus spētu gūt pat pašreizējās sīkpartijas. Tūdaļ iestājoties Eiropas Savienībā, radikālus politiskus pārkārtojumus droši vien nevarētu veikt, jo priekšplānā izvirzītos pavisam citas eirosaimniecības saskaņošanas un iespējamas nesaskaņas.
Deputātu rotācija būtībā nav nekas cits kā politiskas atklātības principa tālāks praktisks izvērsums reglamentējošā likumdošanā.
