Izlasījusi rakstu “Labs cilvēks? Ar to vien nepietiek”, piezvanīja kāda kundze no Bormaņiem, kura vēlējās, lai viņas vārdu nepublicē, jo “kādam jau gribēsies atkal iedzelt”.
Izlasījusi rakstu “Labs cilvēks? Ar to vien nepietiek”, piezvanīja kāda kundze no Bormaņiem, kura vēlējās, lai viņas vārdu nepublicē, jo “kādam jau gribēsies atkal iedzelt”.
— Man trūkst vārdu. Es lasu un domāju, kā rakstītājai nav kauna! Kā var apmētāt ar dubļiem tādu cilvēku kā Gaišs? Viņa laikā skolu pabeidza mana meita. Ar skolas direktoru esmu sastapusies gan darba, gan ārpusskolas pasākumos. Tik atsaucīgu un gaišu cilvēku reti gadās satikt.
Nesapratu arī rakstītājas satraukumu par to, ka direktors lūdzis ekskavatoru mājas pamatu rakšanai. Kas tur ko skaust?
Tagad skolā mācās mana mazmeita. Es priecājos, ka skolai bija laba slava gan Gaiša laikā, gan tagad.
Es pilnīgi piekrītu Grigānes kundzei, kura ir piecu bērnu māmiņa. Viņa zina, ko runā, jo visi pieci bērni mācījušies Kokneses vidusskolā.