Izlasot “Staburaga” 24. aprīļa numurā G. Mikasenokas rakstu “Pret Aizkrauklē avārijā iesaistīto prokurori sākta disciplinārlieta”, sajutos bezspēcīga par to, kas notiek mūsu valstī. Man ir kauns avārijā iesaistītās prokurores un policista vietā.
Lasot avārijā sasistās automašīnas īpašnieces stāstīto, cik agresīvi, nekaunīgi un augstprātīgi izturējušies abi “likuma sargi”, apvainojot, draudot iesist un apsaukājoties, man rodas jautājums: vai šāda uzvedība nav pietiekams iemesls apšaubīt šo cilvēku spēju un atbilstību ieņemamajam amatam, kad ikdienā par pārkāpumiem jātiesā citi? Kā šādi cilvēki turpmāk ir spējīgi saukties par likuma sargiem, būt objektīvi, spriežot tiesu citiem, ja paši ir tālu no tā visa? Man liekas, ka pašsaprotami būtu, ja pēc šādas rīcības cilvēki paši atkāptos no saviem amatiem, nevis “vilktu” laiku un tēlotu atmiņas zudumu gluži kā meksikāņu seriālā, lai tikai izvairītos no soda. Kā saka, visi esam tikai cilvēki, tad arī jāspēj atzīt savas kļūdas un atbildēt par tām, nevis izvairīties.
“Staburaga” lasītāja Pļaviņās
(vārds, uzvārds zināms — red.)
